Miegs ar ātrajām acu kustībām

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par miega fāzi. Par citām jēdziena REM nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Miegs ar ātrajām acu kustībām, bieži tiek saīsināti saukts par REM (angļu: rapid eye movement), ir miega fāze, kura laikā ir novērojamas ātras acu kustības. Tā nosaukumi ir arī paradoksālais miegs, sapņu miegs, seklais miegs un ātrais miegs. Šī fāze aizņem aptuveni 20% no visa laika, ko cilvēks pavada miegā. Šāds stāvoklis rodas tamdēļ, ka organisma muskuļiem neizdodas līdz galam atslābināties. Šī miega laikā var redzēt spilgtus sapņus vai arī murgus. To, ka pastāv šāda miega fāze, atklāja 1952. gadā Čikāgas universitātē, ASV.

Pilnīgi veseliem cilvēkiem seklā miega laikā iestājas miega paralīze un kustas vienīgi acis. Bet ja ir traucējumi smadzenēs, kas līdz galam neļauj nobloķēt muskuļu tonusu, tad var notikt arī citu ķermeņa daļu kustības, piemēram, cilvēks sapnī sāk skriet, tas ir, kustināt kājas. Cilvēki, kuriem nebūs traucējumi smadzenēs, būs kā paralizēti, viņi to nevarēs izdarīt, bet ar smadzeņu traucējumiem skriešanas imitācija tomēr var notikt. Bieži vien seklā miega laikā cilvēki izkrīt arī no gultas, spēcīgi iesit savam dzīvesbiedram vai pat salauž pret sienu roku.Ja gulētāju pamodina šajā fāzē, pašsajūta cilvēkam ir ievērojami sliktāka nekā parasti.

Zinātnieki no Makgila universitātes ir atklājuši, ka cilvēkiem, kuri seklā miega laikā bieži spārdas vai lamājas, ir lielāks risks saslimt ar Pārkinsona slimību vai ar kādu no plānprātības formām.[1]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Disturbed sleep tied to Parkinson's risk (angliski). Atjaunināts: 2008. gada 27. decembrī.