Mihails Lomonosovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mihails Lomonosovs
Михаил Васильевич Ломоносов
Mihails Lomonosovs
Personīgā informācija
Dzimis 1711. gada 19. novembrī
Deņisovka, Krievijas cariste
(Lomonosova, Holmogoru rajons, Arhangeļskas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1765. gada 15. aprīlī (53 gadi)
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Zinātniskā darbība
Zinātne dabaszinātne (fizika, ķīmija, mineraloģija, astronomija, optika), vēsture, filoloģija
Darba vietas Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Alma mater Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija (Maskava), Kijevas Mohilas akadēmija, Sanktpēterburgas universitāte, Marburgas universitāte, Freibergas universitāte
Sasniegumi, atklājumi masas nezūdamības likums, Venēras atmosfēra, fizikālā ķīmija

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (krievu: Михаил Васильевич Ломоносов; dzimis 1711. gada 19. novembrī, miris 1765. gada 15. aprīlī) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks. Viens no mūdienu Krievijas zinātnes pamatlicējiem un viens no Maskavas universitātes (kas nosaukta viņa vārdā) dibinātājiem. Savos pētījumos ķīmijā un fizikā attīstījis atomu un molekulu teorijas priekšstatus par vielas uzbūvi. Lomonosovs izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs. Uzbūvējis vairākus lieliskus optiskus mēraparātus, atklāja Venēras atmosfēru.

Lomonosovs radījis krievu zinātniskās valodas pamatus, no latīņu valodas tulkojis galvenos fizikas un ķīmijas terminus. 1748. gadā vēstulē Eileram izteica ideju par matērijas un kustības nezūdamības vispārīgo principu. Pirmais devis fizikālās ķīmijas definīciju.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Arhangeļskas pievārtē pārtikuša zvejnieka - tirgotāja, pomorieša ģimenē 1711. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā. Kā jauneklis pameta tēva mājas un devās uz Maskavu, kur iestājās garīgajā akadēmijā. Pēc četru gadu studijām viņu nosūtīja uz Pēterburgas Zinātņu akadēmiju, un 1736. gadā nosūtīja studēt Marburgas universitāti, tad Freibergas mineraloģijas laboratoriju (1739-1740) Vācijā.

1741. gadā viņš atgriezās Pēterburgā un uzrakstīja savu doktora disertāciju, tad no 1745. gada darbojās kā ķīmijas profesors un literāts. 1750. gadā viņš pēc ķeizarienes Elizabetes rīkojuma sacerēja lugu Pēterburgas teātrim. 1754./1755. gadā viņs bija viens no Maskavas Universitātes dibinātājiem. 1760. gadā Lomonosovs kļuva par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas universitātes direktoru.

Miris 1765. gadā Pēterburgā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]