Mikēle Ferrāri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mikēle Ferrāri (itāļu: Michele Ferrari; dzimis 1953. gada 26. martā) ir itāļu ārsts, riteņbraukšanas treneris un grāmatu autors. 2012. gada 10. jūlijā USADA piesprieda Ferrāri mūža diskvalifikāciju par vairākiem dopinga pārkāpumiem, ieskaitot dopinga glabāšanu, pārdošanu, pielietošanu un palīdzību citiem dopinga lietošanā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferrāri ir dzimis Ferrārā, Emīlijā-Romanjā, Itālijā un joprojām tur dzīvo.

1978. gadā viņš ieguva savu grādu medicīnā un ķirurģijā Ferrāras universitātē. Viņa doktora disertācijas tēma bija anaerobā sliekšņa mērīšana skriešanas sportā.

No 1977. līdz 1980. gadam Ferrāri bija Itālijas vieglatlētikas federācijas (FIDAL) konsultants. 1981. gadā viņš kļuva par sporta medicīnas speciālistu Sapjencas universitātē Romā. Viņš bija līdzautors vairāk kā 20 publicētiem pētījumiem sporta fizioloģijā. Ferrāri pētīja sportistu parametru dažādos sporta veidos, kā vieglatlētika, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana un ātrslidošana. Pēc tam viņš līdz 1983. gadam bija sporta ārsts nacionālajā biatlona izlasē (FISI).

Visbeidzot viņš apstājās pie profesionālu treniņprogrammu izstrādes profesionāliem riteņbraucējiem. Viens no pirmajiem Ferrāri panākumiem bija Frančesko Mozera trenēšana stundas rekorda sasniegšanā 1984. gadā, kad viņš pārspēja Edija Merksa sasniegumu par vairāk kā jūdzi.

Sākotnēji Ferrāri strādāja Ferrāras universitātē kopā ar profesoru Frančesko Konkoni, kurš izstrādāja paņēmienus cilvēka fiziskā snieguma noteikšanām izmantojot tādas metodes kā sirds ritma novērošana treniņu laikā un atgūšanās pēc tā. Cits bēdīgi slavens itāļu ārsts, Luidži Čekīni, ir viņu kopīgais audzēknis. Viņiem ir bijuši arī kopīga sadarbība ar vairākiem riteņbraucējiem.

Kopš 1984. gada Ferrāri daudziem riteņbraucējiem palīdzēja sasniegt ārkārtējus snieguma uzlabojumus. Ferrāri popularizēja VAM parametra izmantošanu, kuru izmanto riteņbraukšanā ātruma un snieguma kalnu posmos mērīšanai.

Darbs riteņbraukšanas komandā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā Ferrāri bija Gewiss komandas ārsts. Komandai bija lieliska sezona, tika gūtas uzvaras daudzās sacensībās. Flèche Wallonne komanda sasniedza vēsturisku rezultātu, tās braucēji ieguva pirmās trīs vietas. Satraucoties par Itālijas komandas dominanci, vairāki novērotāji aizdomas vērsa pret komandas ārstu. Ferrāri darīja maz, lai mazinātu spriedzi un kādā no izteicieniem salīdzināja eritropoetīnu ar apelsīnu sulu. "EPO nav bīstams, ir bīstama pārmērīga tā lietošana. Bīstami ir arī izdzert 10 litrus apelsīnu sulas".[2] Šis izteikums viņam maksāja ārsta vietu komandā. Bet viņš bija izveidojis reputāciju un viņa vārds īpaši tiek saistīts ar EPO izmantošanu. 1995. gadā Ferrāri uzsāka savu medicīnas privātpraksi.

Klienti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesionālie riteņbraucēji, kuri izmantoja Ferrāri pakalpojumus: Lenss Ārmstrongs, Maikls Rodžerss, Aleksandrs Vinokurovs, Mikēle Skarponi, Deniss Meņšovs, Džovanni Viskonti, Jaroslavs Popovičs, Alesandro Bertolīni, Džanluka Bortolami, Džanni Bunjo, Mario Čipollīni, Klaudio Kjapuči, Keidels Evanss, Armāns de Las Kjevas, Fernando Eskartins, Džanni Faresins, Džordžio Furlans, Ivans Goti, Andreass Kapess, Kevins Livingstons, Edijs Macoleni, Aksels Merkss, Tomass Dekers, Abrahams Olano, Daniels Pontoni, Tonijs Romingers, Paolo Savoldelli, Filipo Simeoni, Pāvels Tonkovs, Enriko Zaina un Beats Zbergs. [3] [4]

Pazīstamākais no viņa trenētajiem un konsultētajiem sportistiem bija Lenss Ārmstrongs. Ferrāri apgalvo, ka viņus 1995. gadā iepazīstināja Edijs Merkss.[5] Ferrāri bija saistīts ar US Postal komandu līdz 2004. gada oktobrim, palīdzot Ārmstrongam trenēties vairākām no viņa septiņām Tour de France uzvarām pēc kārtas. Saskaņā ar televīzijas interviju, Ārmstronga komanadas biedrs Tailers Hamiltons, kurš vēlāk atzinās dopinga lietošanā, sadarbojās ar Ferrāri vienu gadu.[6]

Sporta krāpniecības tiesa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada oktobrī Mikēlem Ferrāri piesprieda viena gada nosacītu cietumsodu un 900 eiro sodu par krāpšanu sportā un farmaceita amata tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.[7]

Ferrāri apsūdzība Itālijas tiesā daļēji balstījās uz itāļu riteņbraucēja Filipo Simeoni liecībām. Atzīstoties dopinga lietošanā kopš 1993. gada, Simeoni apgalvoja, ka ar Ferrāri sācis sadarbību 1996. gadā. Simeoni liecināja, ka papildus EPO hormonam, "mēs runājām par Andriol (testosterons), kuru man bija jāizmanto pēc grūtiem treniņiem ar mērķi palielināt manu muskuļu spēku. Ferrāri ieteica man kontroles rītos izmantot Emagel līdzekli un vēl vienu produktu, lai samazinātu manu hematokritu.".[8] Ferrāri aizstāvībā izteicās: "Andriol ir viegli noteikt vairākas dienas pēc lietošanas parastā urīna testā, tāpēc nav iespējams, ka es būtu ieteicis viņam lietot to 20 pirms citām sacensībām."

2012. gada USADA apsūdzība un mūža diskvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 13. jūnijā USADA oficiāli apsūdzēja Ferrāri par aizliegtu vielu pielietošanu un pārdošanu.[9][10] Tā kā Ferrāri formāli neapstrīdēja apsūdzību, 2012. gada jūlijā viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija.[11] 2012. gada decembrī intervijā telekanālam Al Jazeera Ferrāri joprojām uzturēja savu nevainību. Viņš šajā intervijā izteicās arī par Lensu Ārmstrongu: “Tātad, vai nu viņš bija tīrs — un manā skatījumā viņš bija tīrs un viņš pats saka, ka bija tīrs — vai arī pārbaudes nav pietiekami spēcīgas,” Ferrāri pievienoja, pēc tam smejoties: “vai arī UCI bija korumpēti.”[12] 2013. gada janvārī, pēc tam, kad Lenss Ārmstrongs bija atzinies aizliegto vielu lietošanā, Ferrāri savā blogā apgalvoja, ka riteņbraucējs būtu varējis sasniegt līdzīgas asins rādītāju vērtības un sniegumu, izmantojot treniņus augstkalnē.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "USADA issues lifetime bans to del Moral, Ferrari and Marti". Cycling Weekly.
  2. An Interview With Dr. Michele Ferrari, part two. Cyclingnews.com. Atjaunināts: 2008-04-23.
  3. Dankerslaegen. O. S. Andersen and N. C. Jung, 2000.
  4. Cycling’s Winter of Discontent, The Reason Why. Daily Peloton, October 27, 2006.
  5. An Interview With Dr. Michele Ferrari, part two, 2003, Tim Maloney / Cyclingnews European Editor
  6. 60 Minutes Interview Transcript.
  7. "Armstrong doctor banned". BBC News. 2 October 2004.
  8. Simeoni testifies: "Dr Ferrari prescribed EPO", CyclingNews, February 13, 2002
  9. "Letter from USADA to Lance Armstrong, Johan Bruyneel, Dr Pedro Celaya, Dr Luis Garcia del Moral, and Dr Michele Ferrari". WallStreetJournal (Wall Street Journal). June 12, 2012. Atjaunināts: June 12, 2012.
  10. "USADA levels doping charges at Armstrong". VeloNews (Competitor Group, Inc.). June 12, 2012. Atjaunināts: June 12, 2012.
  11. "Members Of The United States Postal Service Pro-Cycling Team Doping Conspiracy, Dr. Garcia Del Moral, Dr. Ferrari And Trainer Marti Receive Lifetime Bans For Doping Violations". United States Anti-Doping Agency (United States Anti-Doping Agency). July 10, 2012. Atjaunināts: October 17, 2012.
  12. "Ferrari denies doping Armstrong". Cycling News (Future Publishing Limited). 15 December 2012. Atjaunināts: 15 December 2012.
  13. "Ferrari: Armstrong could have reached the same level without doping". CyclingNews (Future Publishing Limited). 24 January 2013. Atjaunināts: 24 January 2013.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]