Mikele Bartoli

Mikele Bartoli
Michele Bartoli

Personas dati
Dzimis	1970. gada 27. maijā Piza, Itālija
Augums	179 cm
Svars	65 kg
Komandas informācija
Disciplīna	Šoseja
Loma	Braucējs
Braucēja tips	Klasiku speciālists
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
1992–1995 1996–1997 1998 1999–2001 2002–2003 2004	Mercatone Uno-Medeghini-Zucchini MG-Technogym Asics Mapei-Quick Step Fassa Bortolo Team CSC
Lielākās uzvaras
Lielās tūres Giro d'Italia 2 posmi (1994, 1998) Daudzdienu sacensības Driedaagse van De Panne (1995, 1998) Tirreno-Adriatico (1999) Viendienas un klasikas Itālijas čempions grupas braucienā (2000) Brabantse Pijl (1994, 1999) Giro dell'Emilia (1996, 2002) Flandrijas tūre (1996) Ljēža—Bastoņa—Ljēža (1997, 1998) Rund um den Henninger-Turm (1997) Züri-Metzgete (1998) La Flèche Wallonne (1999) GP Ouest-France (2000) Omloop Het Volk (2001) Amstel Gold Race (2002) Giro di Lombardia (2002, 2003) Milāna—Turīna (2002) Giro del Lazio (2003) Citi UCI Pasaules kauss (1997, 1998)
Medaļas Pārstāvot: Itālija Šosejas riteņbraukšana Pasaules čempionāts Bronza Lugano 1996 Grupas brauciens Bronza Valkenburga 1998 Grupas brauciens

Mikele Bartoli (itāļu: Michele Bartoli; dzimis 1970. gada 27. maijā Pizā) ir bijušais profesionālais Itālijas šosejas riteņbraucējs. Viņš bija viendienas sacensību speciālists un uzvarēja trijos no pieciem klasikas pieminekļiem. Bartoli 1997. un 1998. gadā uzvarēja UCI Pasaules kausa kopvērtējumā.

Biogrāfija

Bartoli par profesionāli kļuva 1992. gadā Mercatone Uno-Medeghini-Zucchini komandā un 1995. gadā pērcēlās uz Džankarlo Ferreti vadīto MG-Technogym komandu. 1998. gadā viņš pievienojās Asics. Pēc Tour de France, kurā uzvarēja Marko Pantāni, Asics izrādīja interesi par līguma slēgšanu ar Pantani, bet Bartoli pameta komandu un pievienojās Mapei-Quick Step uz laika posmu no 1999. līdz 2001. gadam.

1997. un 1998. gadā Bartoli uzvarēja UCI Pasaules kausa kopvērtējumā. No 1998. gada 10. oktobrim līdz 1999. gada 6. jūnijam Bartoli atradās UCI Pasaules ranga pirmajā vietā. Šajos gados Bartoli palīgs bija Paolo Betīni, ar kuru Bartoli bija braucis kopā MG-Technogym un Asics komandās. Betīni turpināja uzlabot savu sniegumu. Pēc kritiena 1999. gad Tour of Germany Bartoli bija savainots un Betīni varēja demonstrēt savu sniegumu, uzvarot Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībās. No tā brīža abi sportisti pieprasīja komandas līdera lomu. Lai arī viņi abi sastrādājās 2000. gada Olimpiskajās spēlēs Sidnejā, nesaskaņas visspilgtāk izpaudās 2001. gada Pasaules čempionātā, kur abi atteicās sadarboties, kā rezultātā uzvarēja Spānijas pārstāvis Oskars Freire.

2002.—2003. gada sezonā Bartoli atkal pievienojās Ferreti vadītajai komandai, pārejot uz Fassa Bortolo, bet 2004. gadā pārcēlās uz Team CSC. 2004. gada Tour de France Bartoli izstājās no sacensībām pēc tam, kad komandas vadītājs Bjarne Rīss viņu atsauca no atrāviena, lai aizsargātu komandas kapteini Ivanu Baso. Bartoli pārtrauca savu karjeru pēc savainojumiem 2004. gada sezonas beigās. Viņš izteicās: "Es vairs nebiju motivēts turpināt... Es vairs nevaru būt augstākā līmeņa braucējs un tam bija lielāka ietekme uz manu lēmumu kā manām nesenajām fiziskajām problēmām."

Bartoli bija viens no panākumiem bagātākajiem sava laika klasiku braucējiem. Viņš uzvarējis dažādās klasiskajās sacensībās, sākot ar Flandrijas tūri 1996. gadā un Omloop "Het Volk" 2001. gadā, paugurainās sacensībās kā Ljēža—Bastoņa—Ljēža 1997. un 1998. gadā, Züri-Metzgete 1998. gadā, La Flèche Wallonne 1999. gadā un Amstel Gold Race 2002. gadā. Giro di Lombardia uzvaras tika gūtas 2002. un 2003. gadā. 2000. gadā viņš bija Itālijas čempions un uzvarēja īsās daudzdienu sacensībās kā Tirreno–Adriatico, Tour de Reggio Calabria un Three Days of De Panne.

Itālijas laikraksts La Gazzetta dello Sport norādījis uz Bartoli saistību ar segvārdu "Sansone" sporta ārsta Eufemanio Fuentesa datubāzē Operación Puerto dopinga lietā. Sansone ir Bartoli suņa vārds.