Mikroarhitektūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mikroarhitektūra ir datora arhitektūras iekšējās realizācijas (aparatūras līmenī) apraksts. Akadēmiskās aprindās lieto arī sinonīmu datora organizācija.

Dažādiem datoriem var būt viena instrukciju kopas arhitektūra, līdz ar to tie var izpildīt vienas un tās pašas programmas, pat ar dažādām mikroarhitektūrām. Šīs dažādās mikroarhitektūras ir tas, kas ļauj procesoru jaunajām paaudzēm sasniegt augstāku ražību, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm.

Reālo elektroniosko shēmu izvietojumu, aparatūras konstrukciju un citas fiziskās detaļas sauc par kādas mikroarhitektūras īstenošanu (angļu: implementation). Divas mašīnas var būt ar vienu mikroarhitektūru, bet ar atšķirīgu aparatūras īstenošanu.

Termina vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi datori laika posmā no 1950. līdz 1970. gadiem izmantoja mikroprogrammēšanu, lai īstenotu to kontroles loģiku, kura dekodēja programmas instrukcijas un izpildīja tās. Mikroprogrammas vārdu biti bija elektriskie signāli, kuri kontrolēja ierīces, kuras faktiski veica skaitļošanu. Termins "mikroarhitektūra" tika lietots, lai aprakstītu šīs ierīces, kuras vadīja mikroprogrammas vārdi.