Milans Rastislavs Štefāniks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Milans Rastislavs Štefāniks
Milan Rastislav Štefánik
Milans Rastislavs Štefāniks
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 21. jūlijā
Košariska (Košariská), Austroungārija
(Mijavas apriņķis, Trenčīnas apgabals, Karogs: Slovākija Slovākija)
Miris 1919. gada 4. maijā (38 gadi)
Ivanka pie Donavas (Ivanka pri Dunaji)
(Senecas apriņķis, Bratislavas apgabals, Karogs: Slovākija Slovākija)
Tautība slovāks
Nodarbošanās astronoms, lidotājs, karavīrs, politiķis

Milans Rastislavs Štefāniks (slovāku: Milan Rastislav Štefánik, dzimis 1880. gada 21. jūlijā, miris 1919. gada 4. maijā) bija slovāku astronoms, lidotājs, karavīrs un politiķis. Viens no Čehoslovākijas (Slovākijas) pamatlicējiem. Pirmais Čehoslovākijas aizsardzības ministrs, Francijas armijas ģenerālis. Viens no čehoslovāku leģiona dibinātājiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 12 bērnu luterāņu mācītāja ģimenē. Skolā gājis Presburgā, Šopronā, Servašā. 1898. gadā Prāgā sāka studēt inženieriju, vēlāk Kārļa Universitātē studēja astronomiju, fiziku, optiku, matemātiku un filozofiju. Universitātē viņa pasniedzejs bija Tomāšs Gariks Masariks. 1904. gada ieguva doktora grādu.

1904. gadā devās uz Parīzi, kur strādāja Parīzes observatorijā. 1905. gada vasarā uzkāpa Monblānā. Kopš 1908. gada veica astronomiskus pētījumus daudzās pasaules valstīs visā pasaulē, vienlaicīgi Francijas valdības uzdevumā veicot spiegošanu un diplomātiskus uzdevumus.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Štefāniks uzskatīja, ka Austroungārijas sakāves rezultātā būs iespējams nodibināt neatkarīgu čehu un slovāku valsti, tāpēc iestājās Francijas armijā un kļuva par aviatoru. Piedalījās kaujās Serbijas frontē. 1916. gadā kopā ar Masariku un Edvardu Benešu nodibināja Čehoslovakijas Nacionālo padomi, kas kļuva par atzītu čehoslovāku pārstāvniecības orgānu. 1917. gadā ar Krievijas varas iestāžu atbalstu Štefānikam izdevās no austroungāru karagūstekņiem noorganizēt čehoslovāku leģionu, kas kļuva par Čehoslovākijas nacionālās armijas kodolu. Kara beigu posmā diplomātiskās misijās darbojās Krievijā, Francijā un Itālijā.

Štefāriks gāja bojā neskaidros apstākļos aviokatastrofā 1919. gada 4. maijā, atgriežoties dzimtenē no Kampoformido pie Udīnes ar Itālijas militāro lidmašīnu. Populārākās versijas par bojāejas apstākļiem - lidmašīnu notrieca Ungārijas komunistu karaspēks (tolaik apkārtnē notika karadarbība) vai pārpratuma pēc lidmašīnu notrieca čehoslovāki. Trešā versija apgalvo, ka katastrofa bija speciāli noorganizēta, jo neilgi pirms tās izcēlās nopietns konflikts starp Benešu un Štefāniku par Slovākijas vietu jaunās valsts sastāvā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]