Militārā diktatūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Militārā diktatūra ir valdības forma kurā politiskā vara pieder bruņotajiem spēkiem.

Diktatūra var būt atklāta, vai arī neoficiāla, kurā pastāv demokrātiskas sistēmas fasāde, taču īstā vara pieder bruņoto spēku vadībai.

Lielākā daļa militāro diktatūru izveidojas pēc valsts apvērsuma. Parasti apvērsums tiek attaisnots kā vienīgais līdzeklis lai glābtu valsti no politiskās nestabilitātes vai arī pasargātu to no "bīstamām ideoloģijām". Aukstā kara gados Latīņamerikā komunisma briesmas bieži kalpoja par apvērsuma pamatojumu. Tuvajos austrumos konfrontācija ar Izraēlu, vai arī nepieciešamība pretstāvēt islamistiem bieži kalpojusi par iemeslu apvērsumiem. Āfrikas apvērsumi bieži notiek valsts ekonomisko problēmu dēļ.

Militārie režīmi parasti sevi pozicionē kā neitrālus, ar politiku nesaistītus spēkus, kas nākuši pie varas lai stabilizētu valsti politiski vai ekonomiski grūtā periodā. Parasti tās nerespektē cilvēktiesības un stingri apspiež politiskos oponentus.

Viens no iemesliem militārajiem apvērsumiem ir tāds, ka valstīs ar vājām vai nestabilām pilsoniskām un valsts institūcijām bruņotie spēki bieži vien ir visorganizētākā un spējīgākā institūcija valstī.

Līdz ar Aukstā kara beigām militārie apvērsumi notiek retāk. Iemsli tam ir vairāki, pirmkārt, pazudis komunisma drauds, otrkārt, militārās diktatūras bieži vien izrādījušās nespējīgas atrisināt valsts problēmas, tāpēc bruņotie spēki veirs necenšas uzņemties politisko varu.

Reģionālās iezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipisku militāro diktatūru Latīņamerikā vada hunta (no spāņu vārda junta "sanāksme/komiteja") kura parasti sastāv no bruņoto spēku vadītājiem. Taču gadījumos ja augstākā militārā vadība palikusi uzticīga valdībai (vai arī ja tiek gāzta jau pastāvoša militārā hunta), pie varas nāk, un huntu veido, jaunāki virsnieki. Uz tādām diktatūrām attiecina terminu "pulkvežu režīms". Bieži vien par vienpersonisku militāro diktatoru kļūst pēc ranga vecākais, vai apvērsumu vadījušais virsnieks. Parasti huntas vadītājs arī uzņemas valsts vadītāja pienākumus.

Tuvajos austrumos un Āfrikā militāros apvērsumus parasti vada, un par diktatoriem kļūst, viens cilvēks. Šādās diktatūrās militārā diktatūra iegūst autokrātijas iezīmes.