Militārā zinātne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Militārā zinātne ir zināšanu un pētījumu kopums par militāro konfliktu cēloņiem, to principiem un likumsakarībām, par valsts un tās bruņoto spēku veidošanu un sagatavošanu militārajiem konfliktiem un bruņotai cīņai, par valsts, tā teritorijas, suverenitātes un iedzīvotāju aizsardzību, militāru konfliktu un karu novēršanu, kā arī starptautisko drošību.[1]

Objekts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Militārās zinātnes izziņas objekts ir jebkuras militārās aktivitātes, kuras tā pēta kopsakarā ar citām sociālajām, dabas un tehniskajām zinātnēm.

Virzieni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Militārā zinātne ietver: valsts aizsardzības teoriju, militārās vadības teoriju, starptautiskā militārā sadarbību, pētniecisko darbu vadību, militārās zinātnes attīstības vēsturi, tehnikas un tehnoloģiju attīstības tendences, starpvalstu projektu vadību (iepirkumi, pētniecība, militārā sadarbība). Praksē militārās zinātnes galvenais pētījumu virziens ir bruņoto spēku izveides principi un vieta valsts drošības sistēmā, militārās stratēģijas un taktikas teoriju analīze un jaunu koncepciju izveide.

Militārās zinātnes galveno sastāvdaļu saturu ievirze kopējā sistēmā ļauj izveidot pastāvīgu apkopojušu teoriju, kuras izveidi pamato vienotas metodoloģiskās pamatprasības visām šīs zinātnes sastāvdaļām. Kopējā teorija pēta objektu, priekšmetu, struktūru un militārās zinātnes metodes, tās vietu kopējā militāro zināšanu sistēmā, nosaka un apzina bruņotas cīņas, bruņoto spēku veidošanas un sagatavošanas militārajiem konfliktiem, valsts, tās teritorijas, suverenitātes un iedzīvotāju aizsardzības, militāro konfliktu (t.sk. terorisma) un karu novēršanas un starptautiskās drošības kategorijas, likumsakarības un principus saistībā ar kopējām zināšanām par karu.

Līdz ar to militāras zinātnes pētniecības objekts drīzāk ir specifisks menedžmenta veids jomā, kur par resursu tiek izmantots viss suverenitātes potenciāls. Militārais komponents ir tikai viens no suverenitātes starptautiski atzītiem aizsardzības līdzekļiem, kura nozīme drošības misijā mūsdienās aizvien samazinās. Līdz ar to par aktuālu kļūst tāda pētniecības joma, kura pētītu šo dinamiku — militāra segmenta nozīmes krasu samazināšanos nacionālas drošības garantēšanas līdzekļu klāstā un citu komponentu nozīmes pieaugumu; šī procesa virzītājspēka dabu, attīstības likumsakarības, lai vēlāk to izmantotu laikmetam atbilstošā drošības menedžmenta attīstībā, kurā izgaismotos un taptu definēta jauna militārā komponenta misija un uzsākts pētniecības darbs pie tās realizēšanas.

Piemēram, jautājums par materiāli tehnisko nodrošinājumu ir militārās zinātnes apakšnozares izpētes objekts. Militārie speciālisti izpēta un nosaka, kāds materiāli tehniskais ekipējums vajadzīgs pie jebkuras militārās aktivitātes. Aizsardzības ministrijas speciālisti kopā ar karavīriem aprēķina izmaksas. Parasti tiek analizēti vairāki varianti. Dažkārt materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādi vai ražotnes organizēšanu nosaka politiski lēmumi. Lai politiķi varētu pieņemt galīgo lēmumu, viņiem ir jānodrošina militāri un ekonomiski pamatoti izvēles varianti.

Apakšnozares[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Militārās zinātnes apakšnozare ir militārais nodrošinājums, kurā pēta un analizē valsts aizsardzības struktūrām un personālam nepieciešamo materiāli tehnisko ekipējumu militāro aktivitāšu veikšanai. Šī apakšnozare ir tieši saistīta ar aizsardzības ekonomiku un tās ietvaros pētāmajiem jautājumiem.

Militārā zinātne Latvijas Republikā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar 2006. gada 6. jūnija Latvijas zinātņu padomes lēmumu Nr. 3-2-2 Militārā zinātne tika iekļauta Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā. Latvijas Republikā militārās zinātnes centrs ir Nacionālā Aizsardzības akadēmija (NAA), kur zinātniskās darbības nodrošināšanai ir izveidots Aizsardzības zinātņu pētniecības centrs (AZPC).

Tiek analizēts valsts apdraudējums, un tas ir pamats valsts drošības koncepcijas izstrādei. Militārie draudi vai riski ir daļa no vispārējiem draudiem vai riskiem valsts drošībai, kas savukārt ir pamats "Valsts aizsardzības koncepcijas" (VAK) izstrādei. Pamatojoties uz VAK, tiek noteikti NBS uzdevumi un izstrādāts "Nacionālo bruņoto spēku likums", kas dod juridisku bāzi NBS izveidei un attīstībai.

Atsauces un paskaidrojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Agrākie un esošie militārās zinātnes formulējumi strauji noveco, jo mūsdienu pasaulē mainās drošības riski, militārie draudi un attiecīgi militārās struktūras un to uzdevumi.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Melderis Jānis. Militārā zinātne - gan īstā meita, gan pameita (saruna ar Nacionālās aizsardzības akad. Aizsardzības zin. pētniecības centra vad. Dr. sc. ing., NBS štāba priekšnieku brigādes ģenerāli K. Krēsliņu). // Latvijas Vēstnesis. - ISSN 1407-0391. - Nr.24 (2004, 13.febr.), B7. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]