Milzu īssejas lācis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Milzu īssejas lācis
† Arctodus simus (Leidy, 1854)
Milzu īssejas lācis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Lāču dzimta (Ursidae)
Apakšdzimta Skrienošais lācis (Tremarctinae)
Ģints Īssejas lāči (Arctodus)
Suga Milzu īssejas lācis (Arctodus simus)
Izplatība
Short Faced Bear Range.png

Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos. Īpaši izplatīts tas ir bijis Kalifornijā[1].

Milzu īssejas lācis ir lielākais lācis lāču dzimtā un kopumā lielākais zīdītājs plēsējs, kāds jebkad ir dzīvojis pēdējos 20 000 gados uz sauszemes. Tas dzīvoja pleistocēna laikā pirms 800 000 gadiem un izmira pirms 12 500 gadiem. Pieaudzis tēviņš sasniedza 1,8 m skaustā stāvot uz četrām kājām, bet paceļoties pakaļkājās tas bija 4 m augsts, un tas svēra apmēram 900 kg. Salīdzinotar grizli lāci, milzu īssejas lācis par to bija divas reizes lielāks[2].

Milzu īssejas lācis pieder lāču Tremarctinae apakšdzimtai, kurus mēdz saukt par skrienošiem lāčiem. Vissenākā skrienošo lāču ģints bija Plionarctos, kas dzīvoja Teksasā pirms 2 - 5 miljoniem gadu. Šo ģinti uzskata par īssejas lāču ģints (Arctodus) priekštečiem, kā arī par mūsdienās dzīvojošā briļļainā lāča (Tremarctos ornatus) priekšteci.

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzu īssejas lācis blakus 1,8 m garam cilvēkam.

Izpētot milzu īssejas lāča fosīlos kaulus, ir konstatēts, ka tajos ir augsta nitrogēna -15 koncentrācija, kas liecina , ka lācis ir bijis izteikts gaļēdājs un uzturā nav lietojis neko veģetāru. Tas katru dienu ir apēdis apmēram 35 kg gaļas[3].

Valda uzskats, ka milzu īssejas lācis, pateicoties savam lielajam augumam un spēkam, ir bijis plēsēju valdnieks pleistocēna mežos. Tomēr šim apgalvojumam varētu arī iebilst, jo lāča kaulu uzbūve ir salīdzinoši viegla un gracioza. Lai valdītu pār pārējiem plēsoņām, skeleta uzbūvei būtu bijis jābūt smagākai un spēcīgākai. Garās lāča kājas ļāva tam ātri skriet, un ir daļa zinātnieku, kas uzskata, ka milzu īssejas lācis tāpat kā mūsdienās gepards spēja noskriet pleistocēna mazā auguma zirgus un antilopes. Tomēr pie tik lieliem ātrumiem lāča lielā masa varētu būt traucējošs faktors. Skeleta uzbūve norāda uz to, ka lācis nespēja veikt veiklus un asus manevrus skrtiešanas brīdī, kas ir svarīga spēja plēsējiem, kas savu medījumu nogalina skrienot[4]. Zinātnieks Pauls Metjus (Paul Matheus) no Aļaskas universitātes norāda, ka īssejas lācis ir skrējis aida solī[5] līdzīgi tam, kā mūsdienās skrien kamielis un daži zirgi, šāds solis ir piemērots ilgai skriešanai nevis ātrai skriešanai. Tādēļ ir zinātnieki, kas uzskata, ka milzu īssejas lācis drīzāk nevis medīja pats, bet, izmantojot savu lielo augumu, atņēma medījumu pleistocēna briesmīgajam vilkam, pumām un citiem Amerikas senajiem plēsējiem[4]. Paši tie medīja tikai lēnos medījumus, tādus kā "lielos zvērus" (Megatherium), kurš, lai arī bija veģetārietis, sava lielā auguma dēļ bija milzu īssejas lāča lielākais un spēcīgākais pretinieks[6].

Izmiršana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzu īssejas lācis izmira pirms apmēram 12 500 gadiem. Zinātnieki uzskata, ka tas notika tādēļ, ka īsi pirms tam izmira lielie medījamie dzīvnieki, un saasinājās konkurence ar mazākiem, bet veiklākiem plēsējiem - brūnajiem lāčiem, kas ieceļoja Ziemeļamerikā no Eirāzijas. Lāča izmiršanu veicināja arī cilvēka medību ieroču attīstība, dodot iespēju nogalināt arvien lielākus dzīvniekus.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]