Minhene

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Minhene
München
—  pilsēta  —
Minhenes vecpilsēta
Minhenes vecpilsēta
Flag of Minhene
Karogs
Minhene
Ģerbonis
Minhene
Red pog.png
Minhene
Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E / 48.13333°N 11.56667°E / 48.13333; 11.56667Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E / 48.13333°N 11.56667°E / 48.13333; 11.56667
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Bavārija
Dibināta 1158. gadā
Citi
nosaukumi
Munich (angļu un franču)
Mnichov (čehu)
Monachium (latīņu un poļu)
Monaco di Baviera (itāliešu)
Administrācija
 - Mērs Dieter Reiter
Platība
 - pilsēta 310 43 km²
Augstums vjl 519 m
Iedzīvotāji (31.12.2009.)
 - pilsēta 1 330 440
 - blīvums 4 286/km²
 - admin. rob. 2 606 021
 - aglomerācijā 5 203 738
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 80331–81929
Tālruņu kods 089
Mājaslapa: muenchen.de

Minhene (vācu: München) ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz Berlīnes un Hamburgas) pilsēta Vācijā. Bavārijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu 1158. gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180. gadā Bavāriju līdz ar Minheni iegūst Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valda Bavārijā līdz 1918. gadam. 1255. gadā Minhene kļūst par Augšbavārijas galvaspilsētu.

1632. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņem zviedri, bet 1705. gadā - Habsburgi. 1759.gadā Minhenē tiek nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.

1806. gadā Minhene kļūst par Bavārijas karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārceļ Landshūtas universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Miksimiliāns II būtiski pārbūvē pilsētu.

Pēc 1. pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistē komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika (Münchner Räterepublik). Par spīti tam starp pasaules kariem Minhene pamazām kļūst par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923. gadā Ādolfs Hitlers, kopā ar atbalstītājiem noorganizē t.s. Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras republiku.

Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.

1938. gadā pilsētā tika noslēgtas Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.

Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.

1972. gadā Minhenē tika rīkotas Vasaras Olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

Minhene ir pasaulslavens alus darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir Löwenbräu, Augustiner, Paulaner.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji:

Minhenē ir Gētes instutūta galvenā mītne.

Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kopš 1810.gada) - Oktoberfest, kuri katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un kurus apmeklē ap 6 miljonu cilvēku no visas pasaules.

Minhene ir vācu jaunatnes preses izdevumu galvaspilsēta. Minhenē top tādi jauniešu žurnāli kā BRAVO un POPCORN.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minhenē dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]