Minimālais pāris

Vikipēdijas lapa

Minimālais pāris fonētikā ir vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, pārējiem segmentiem paliekot nemainīgiem.[1]

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Palīdzība, ja ir problēmas šo failu atskaņošanā.

Minimālos pārus veido šādi latviešu valodas vārdi:[1]

  • lapa — tapa
  • laupa — laipa

Minimālos pārus iespējams izveidot arī pēc intonācijas, piemēram:

  • [gãze] (vielas stāvoklis) — [gâze] (lietus)

Savukārt, piemēram, vārdi lāpa un lapa neveido minimālo pāri, jo atšķiras gan pēc patskaņa, gan līdzskaņa garuma (skatīt rakstu Geminācija):

  • lāpa — la[pp]a

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Minimālais pāris: Fonētikā — vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība. Piemēram, latviešu valodā minimālie pāri ir lapatapa; laupalaipa; vāze [vze] — fāze [fze].