Miristīnskābe
Miristīnskābe | |
---|---|
Miristīnskābes struktūrformula Miristīnskābes molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C14H28O2 |
Molmasa | 228,36 g/mol |
Blīvums | 862,2 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 58,8 °C |
Viršanas temperatūra | 250,5 °C pie 100 mmHg |
Miristīnskābe (n-tetradekānskābe, С13Н27СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Normālos apstākļos miristīnskābe ir balta kristāliska viela (kristalizējas plāksnīšu veidā). Miristīnskābes sāļus un esterus sauc par miristātiem.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glicerīda veidā atrodama kokosriekstu un muskatriekstu eļļā (no latīniskā muskatriekstu nosaukuma myristica arī cēlies miristīnskābes nosaukums). Muskatriekstu eļļa ir gandrīz tīrs miristīnskābes triglicerīds.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iegūst, pārziepojot muskatriekstu un citu Myristica dzimtas augu eļļu un pārdestilējot to vakuumā.
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reducējot miristīnskābi, iegūst miristilspirtu.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izopropilmiristātu lieto kosmētikā un medicīnā, jo tas labi uzsūcas caur ādu.