Mistērija (teātra forma)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gravīra, kurā attēlota agrīna Česteras mistēriju drāma

Mistērija ir teātra un dramaturģijas forma, kas izveidojās Eiropā viduslaikos un tika uzvesta tautas valodā. Mistērija attīstījās no izrādēm, ko latīņu valodā baznīcās uzveda garīdznieki. Sākotnēji mistērijas izrādīja Corpus Christi (un arī citu reliģisku svētku) ietvaros, taču ar laiku tās sāka spēlēt arī citās dienās. Tematiski mistēriju pamatā bija sižeti gan no Jaunās, gan Vecās Derības, kā arī apustuļu dzīvesstāsti; īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēka radīšanai, krišanai un glābšanai. Izplatītas ainas bija Lucifera krišana, cilvēka radīšana un krišana, Kains un Ābels, Noass un plūdi, Lācara augšāmcelšana, Kristus kārdināšana, Jaunavas kronēšana utt. Baznīca izrāžu veidošanās parasti nepiedalījās; liela nozīme mistēriju uzvešanā bija municipalitātei un jo īpaši cunftēm (lielākajās pilsētās atsevišķas epizodes uzveda noteiktas amatnieku brālības atkarībā no pārstāvētā aroda — piemēram, Jorkas kuģubūvētāji atveidoja Noasa šķirsta epizodi). Izrādēs nereti piedalījās aptuveni 300 aktieru no dažādiem sociāliem slāņiem (Francijā — arī sievietes). Mistērijas veidošanu pārraudzīja spēles vadītājs, kurš bija atbildīgs par dekorācijām, lomu sadalījumu, rekvizītiem utt. Mistērijas dažkārt ilga pat mēnesi.

Mistēriju cikla mērķis bija dramatizēt Bībeli no pasaules radīšanas līdz pat Pastarajai tiesai. Dažkārt luga tika izrādīta uz ratiem, kurus pēc tam pārveda uz citu pilsētas vietu — tā noteiktā laikā visu ciklu varēja redzēt visi pilsētas iedzīvotāji. Francijā mistērijas uzveda uz nekustīgām skatuvēm, kas atradās vienā laukumā un katra atainoja noteiktu darbības vietu — debesis, elli u.tml. Mistērijas ar laiku kļuva arvien sarežģītākas — lai atveidotu debesu un elles skatus, izmantoja mašinēriju, reālistiski attēloja spīdzināšanas skatus, eņģeļu lidošanu utt. Tāpat izrādēs nereti parādījās satīriski elementi — dažkārt tika izsmieta pat garīdzniecība.

Starp nozīmīgākajām angļu mistēriju lugām jāmin Jorkas, Česteras un Koventrijas cikli. Spānijā populārs reliģiskās drāmas veids bija autos sacramentales, ko izrādīja Corpus Christi svētkos. Kiprā XIII gs. parādījās t.s. Kipras ciešanu cikls, kurā atainota Kristus dzīves pēdējā nedēļa. Francijā vienā lugā — "Apustuļu darbi" — bija 494 lomas ar tekstu; tā tika izrādīta 40 dienas.

Skat. arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]