Mitrinātājs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mitrinātājs ir iekārta, kas palielina relatīvā mitruma līmeni telpā. Gaisa mitrinātājus izmanto dzīvojamās, sabiedriskās, biroju ēkās, kā arī rūpnīcās. Gaisa apstrāde mitrinātājā notiek kontaktējot to ar ūdeni. Mitrinātāji var būt atsevišķi tēlpā stāvoši agregāti via arī iebūvējami ēkas gaisa kondicionēšanas sistēmā.

Mitruma ietekme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ietekme uz cilvēku:

Zems relatīvais mitrums telpā sausina cilvēka deguna un rīkles gļotādu, kā arī matus un ādu. Īpaši ziemas mēnešos palielinās sūdzības, kas saistītas ar elpceļu slimībām. Relatīvā mitruma līmenis ziemas laikā iekštelpās krītas, jo aukstais gaiss satur mazāk mitruma, nekā siltais gaiss. Tādējādi, piemēram, atverot logu ziemā, telpā neienāks papildus mitrums. Mitruma līmeņa galējības (pavisam sauss vai pavisam mitrs gaiss) ir viskaitīgākās cilvēka komfortam, veselībai un darba produktivitātei. Ja relatīvais mitrums ir zem 20%, izkalst gļotāda un palielinās uzņēmība pret infekcijām. Zemās temperatūrās sauss gaiss pastiprina aukstuma sajūtu. Ja relatīvais gaisa mitrums ir 60-80%, tad sviedri, kas izdalījušies no cilvēka ķermeņa, nevar pietiekoši iztvaikot. Relatīvais mitrums apdzīvotās telpās būtu jāuztur zonā starp 40 — 60%.

  • Ietekme uz elektroniskām iekārtām; ražošanā:

Daži ražošanas procesi, piemēram, koka izstrādājumu ražošana, var izraisīt ugunsgrēkus vai eksplozijas, kad, pārvietojot materiālus, sausais gaiss veido statisko elektrību, kura izlādējas putekļu, iztvaikojošu organisku elementu un citu ugunsnedrošu daļiņu klātbūtnē. Statiskā elektrība var izraisīt dzirksteles, putekļu pielipšanu pie pretēji lādētiem objektiem, bīstamas situācijas, kad tuvumā ir sprāgstošas gāzes. Palielinot relatīvo mitrumu, apkārtējā vidē tiek samazināta statisko elektrības lādiņu uzkrāšanās. Laboratorijās, kurās ir vajadzīga precīza relatīvā mitruma līmeņa kontrole, nepieciešama īpaša uzmanība. Elektronisku datu apstrādes iekārtām nepieciešams kontrolēts relatīvā mitruma līmenis. Pārāk augsts līmenis var izraisīt kondensāta rašanos uz iekārtām, taču pārāk zems līmenis var veicināt statiskās elektrības rašanos. Straujas relatīvā mitruma izmaiņas var negatīvi ietekmēt svītrkoda nolasāmās ierīces, matricas un citas datu apstrādes iekārtas.

  • Ietekme uz koksnes izstrādājumiem:

Ziemā, kad ārgaisa temperatūra ir zemāka par telpu temperatūru, aukstais, mitrais gaiss, ienākot siltā ēkā, kļūst karsts un sauss. Tāpat kā gaisā esošo mitrumu absorbē materiāli, kas atrodas ēkā, karstais, sausais gaiss izvelk mitrumu no materiāliem, ar kuriem tas ir kontaktā. Ja koksnes izstrādājumu, kurš ir bijis ārā un pieņēmis ārgaisa mitruma līmeni ienes ēkā, kurā ir zemāks mitruma līmenis, koks sāks atdot savu mitrumu sausajam ēkas gaisam. Tā kā koks zaudē mitrumu, tas sarausies un sāks plaisāt vai samesties. Sauss koks izsūc šķīdinātāju, kas atrodas līmē (mēbelēs), tāpat tas izsūc šķīdinātāju no krāsām u.c. apdares, tādējādi atstājot sabojātu apdari. Zāģējot un slīpējot sausu koksni, rodas daudz vairāk putekļu, jo sausās koksnes šķiedras lūzt. Mūzikas instrumentos, ja koksne ir pārāk sausa, tā var ietekmēt skaņas kvalitāti. Muzejos, kur atrodas gleznas, skulptūras un citi higroskopiski materiāli (papīrs, audums, āda), straujas relatīvā mitruma izmaiņas var būt postošas, priekšmeti var tikt neatgriezeniski sabojāti. Ja mitruma līmenis netiek atbilstoši uzturēts, mitruma migrācija no higroskopiskiem materiāliem var izraisīt negatīvas sekas.


Mitrinātājos izmantotais ūdens[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir trīs galvenās izmantotā ūdens kategorijas:
1) dzeramais ūdens (neuzlabots);
2) mīkstināts dzeramais ūdens;
3) demineralizēts (dejonizēts vai apgrieztās osmozes) ūdens.
Vietās, kur ūdens sastāvā ir augsts minerālu daudzums, iespējamas nogulsnes. Tās aizsprosto sprauslas, caurules, iztvaikošanas elementus, kā arī kontroles iekārtas. Daļiņas, kuras iekļūst gaisa plūsmā, veido redzamu baltu putekļu slāni uz mēbelēm, grīdām un paklājiem. Putekļi, katlakmens, bioloģiski organismi, rūsa un korozija ir potenciālās mitrinātāju problēmas. Stāvošs ūdens var veidot auglīgu vidi kur augt aļģēm un baktērijām, kuras izraisa smaku un elpošanas sistēmas slimības.


Mitrinātāju iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mitrinātājus var iedalīt pēc dažādiem principiem:
1. Pēc izmantošanas vietas:

  • dzīvojamās ēkās;
  • sabiedriskās ēkās (muzeji, slimnīcas, bibliotekas, biroji, komercplatības u.c.);
  • ražošanā (kokapstrāde, elektronika, krāsošana, medikamentu ražošana, šaujamieroču ražošana u.c.).

2. Pēc mitrinātāja uzbūves un darbības principa:

  • Sprauslu kamera - tiek izmantotas lielākajā daļā gaisa kondicionieru. Ūdens izsmidzināšanai lieto centrbēdzes sprauslas, kuras iekārtā izvietotas vairākās rindās gaisa kustības virzienā. Pilieni, kuru diametrs lielāks par 0,3 mm, aizlido kopā ar gaisa plūsmu un nokļūst separatorā, bet lielākie pilieni nokrīt izmantotā ūdens tvertnē.
  • Centrbēdzes ūdens izsmidzinātāji - diskveida ūdens izsmidzinātājos rotējoša konusa virsotne iegremdēta ūdenī. Centrbēdzes spēku iedarbības dēļ, ūdens plānā kārtiņa ceļas pa konusa virsmu uz augšu, nokļust uz disku apakšējās virsmas un pēc tam ļoti sīku pilienu veidā atraujas no disku malām. Centrbēdzes ūdens izsmidzinātāju svarīga priekšrocība salīdzinot ar sprauslu kamerām ir tā, ka ūdeni var pievadīt bez spiediena.
  • Aparāti ar kontakta slāņiem - kontakta slāņus var novietot horizontāli vai vertikāli. Tos veido no materiāliem, kas nepūst un nerūsē (keramika, misiņš, neilona un kaprona šķiedras, gofrēts alumīnijs, augstas kvalitātes sintētiskie materiāli, plastmasa u.c.). Sausais gaiss plūst cauri mitrajam materiālam, uzņemot sevī ūdens tvaiku, šādā veidā palielinot mitrumu. Ja slānis ir fiksēts (nekustīgs), tad tā samitrināšana notiek ar izsmidzināšanas palīdzību, ja slānis ir rotējošs, tad tā virsma rotē cauri ūdens rezervuāram, uzsūcot sevī ūdeni.
  • Tvaika mitrinātāji - lai ūdens iztvaikotu, tas ir jāuzkarsē. Tas notiek iztvaicētāja ieliktnī, kas sastāv no diviem elektrodiem un iztvaicēšanas kameras. Elektriskā strāva plūst no viena elektroda uz otru, ūdenim darbojoties kā savienojošajam elementam. Ūdens uzkarst un transformējas tvaikā, kas caur nelielu atveri ieplūst telpā.
  • Ultraskaņas mitrinātāji - mitrinātājs izmanto augstas frekvences vibrācijas, lai pārvērstu ūdeni mikroskopisku daļiņu miglā, kas tiek iepūsta telpā, kur tā nekavējoties iztvaiko.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]