Moldāvija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par viduslaiku kņazisti. Par mūsdienu valsti skatīt rakstu Moldova.
Moldāvijas kņaziste
Moldova, Ţara Moldovei
13591861 Flag of Romania.svg
Flag of Russia.svg
Tara Moldovei map.png
Moldāvijas kņaziste ap 1500. gadu
(iekrāsota dzeltenā krāsā).
Galvaspilsēta Baia (1359—1385)
Sučava (1385—1572)
Jasi (1572—1861)
Valodas baznīcslāvu valoda,
moldāvu valoda
Reliģija pareizticība
Valsts pārvaldes
forma
monarhija

Moldāvijas kņaziste vai vienkārši Moldāvija (moldāvu: Молдова, Цара Молдовей — Moldova, Ţara Moldovei) bija kņaziste, kura pastāvēja no 14. līdz 19. gadsimtam. Lielākā daļa no valsts atradās Moldāvijā - Rumānijas austrumu vēsturiskajā reģionā - , kā arī Besarābijā un Bukovinā. Tā gan no kultūras, gan no vēstures viedokļa vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar citu Donavas kņazisti - Valahiju, kā arī ar Transilvāniju.

Viduslaikos ārpus pašas Moldāvijas tās nosaukumi bija arī Rosovlahija (tulkojumā "Valahija pie Krievijas"), Moldoslāvija un Mazā Valahija. Turku avotos tās nosaukums ir arī Bogdanija, pirmā valdnieka Bogdana I vārdā.[1] Kņaziste pastāvēja no 1359. līdz 1861. gadam, kad tā tika apvienota ar Valahiju un izveidota Rumānijas karaliste (vienīgi Besarābija bija Krievijas impērijas sastāvā jau kopš 1812. gada).

Teritorija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moldāvijas kņazistes teritorija savlaik atradās Rumānijas vēsturiskajā reģionā Moldāvijā, kā arī neliela daļa atradās Besarābijā. Moldāvijas teritorijā tika iekļauta arī zemes no Pokutjas, Budžakas un Bukovinas. Moldāvijas kņazistes lielākā daļa teritorijas mūsdienās atrodas galvenokārt Rumānijā un Moldovā, kā arī mazliet Ukrainā. Austrumos kņaziste robežojās ar Dņestras upi, gar kuru sākotnēji stiepās robeža ar Zelta Ordu, bet pēc tam ar Polijas-Lietuvas ūniju, Ukrainu, bet beigās ar Krievijas impēriju. Šī robeža sākās no Dņestras iztekas līdz pat Dņestras limānam. Dienvidaustrumos kņazistei ik pa laikam bija pieeja pie Melnās jūras. Tā nebija patstāvīgi kņazistes teritorija, jo to regulāri iekaroja kaimiņvalstis. Savukārt pašos dienvidos tā robežojās ar Valahiju, bet vēlāk ar Osmaņu impēriju. Robeža gāja no Donavas deltas pa upi uz augšu un tālāk pa Siretas un Milkovas upēm. Karpatu kalnu reģionā kņazistes robeža pagriežas uz ziemeļiem un turpinās caur šo kalnu virsotnēm. Šeit Moldāvija robežojās ar Transilvāniju un Ungārijas karalisti. Pašos ziemeļos tā robežojās ar Polijas karalisti, bet vēlāk ar Polijas-Lietuvas ūniju, ar kuru nekādi nevarēja vienoties par robežām.

Administratīvi teritoriālais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Besarābijas iekarošanas brīža līdz pat 1812. gadam Moldāvijas kņaziste tika iedalīta trīs daļās: Augšmoldāvijā, Lejasmoldāvijā un Besarābijā. 16. gadsimta sākumā Besarābijas dienvidu daļa un Tiginskas apgabals nonāca Osmaņu impērijas sastāvā. 1812. gadā Besarābija atdalījās no Moldāvijas un pievienojās Krievijas impērijai, bet pēc 1856. gada Parīzes miera līguma kņazistes sastāvā tika atgriezta atpakaļ Besarābijas dienvidi.

Lejasmoldāvija sastāvēja no 12 mazākām provincēm (tika sauktas arī par apgabaliem vai rajoniem). Tās centrā atradās Jasi apgabals, kuras galvenā pilsēta bija Jasi. Tā ilgāku laiku bija arī visas Moldāvijas kņazistes galvaspilsēta.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (krieviski) Мохов Н. А. Молдавия эпохи феодализма. — Кишинёв: Картя Молдовеняскэ, 1964. — С. 117.