Monēta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Romas impērijas Sīrijas provincē kalta monēta (64.-34. g. p.m.ē.)

Monēta (latīņu: moneta) ir no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs, mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība. Abās pusēs izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģerbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu).

Latvijas Bankas kaltās monētas ir lati un santīmi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monētas radās un izplatījās, attīstoties tirdzniecībai un preču apgrozījumam, un ar laiku kļuva par universālu maksāšanas līdzekli. Pirmās monētas sāka kalt aptuveni VII-VIII gs. p.m.ē. gandrīz vienlaicīgi Ķīnā, Mazāzijā (Līdijā) un Grieķijā. Visam Vidusjūras baseinam nonākot Romas impērijas pakļautībā, monētu kalšana koncentrējās Romā, dievietes Junonas Monētas tempļa kaltuvē. Pēc Romas impērijas sabrukuma Rietumeiropā monētas atsāka kalt tikai X gs. Viduslaiku Eiropā monētas kala gan valstu, gan pilsētu kaltuvēs - tiesības kalt savas monētas liecināja par politiskās suverenitātes pakāpi.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšpuse ir “averss”; mugurpuse - “reverss”; mala: “josta”.

pie daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara.

Monētas vērtība var būt ļoti maza - tai var nepiemit vēsturiska vērtība vai tirgus vērtība. Tirgus vērtība savukārt var būt atkarīga no diviem apstākļiem - tā var būt valdības noteikta vai arī atbilst monētas metāla vērtībai. Šobrīd monētu kalšana ir valsts monopols, uz kā pamata valsts realizē monētu likumdošanu: apstiprina monētas nominālu, nosaka monētas nosaukumu, nominālu, metālu raudzi, masu, izmērus, ārējās pazīmes. Ieviešoties (pēc Ķīnas parauga) papīra naudai, monētas zaudējušas galvenā maksāšanas līdzekļa funkciju. Dārgmetālu monētas mūsdienās tiek izlaistas reti, pamatā tikai kādam īpašam notikumam veltītas reprezentācijas monētas.

Monētas bieži mēdz izmantot kā vienkāršotu metamo kauliņu. Monētas aversu monētas mešanā mēdz dēvēt par "ciparu", savukārt reversu - par "ērgli" vai "ģerboni". Atsevišķām monētām, piemēram, Beļģijas eiro monētām, viena puse ir smagāka par otru, tādēļ biežāk tiek uzmesta viena no monētas pusēm. labu dienu jums

Piemiņas monētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēdz kalt arī piemiņas monētas, ko var izmantot tirdzniecības darījumiem, bet kas parasti tiek iegādātas kā dāvana vai krāšanai. Šo monētu mazumtirdzniecības cena parasti vairākkārt pārsniedz to nominālvērtību. Latvijas Banka regulāri izgatavo lata piemiņas monētas.

Monētas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās monētu programmas "Millennium" ietvaros Latvijas Banka 1999. gada 1. decembrī laida apgrozībā 1 lata jubilejas monētu pogas izskatā. 2004. gadā Latvijas Banka izlaida unikālu bimetāla monētu ar nosaukumu "Laika monēta". Tās kalšanā izmantots sudrabs un niobijs - metāls, kura atklāšanā nozīmīga loma bijusi Heinriham Rozem, kurš savu ķīmiķa karjeru sācis kādā Jelgavas aptiekā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]