Mongolija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mongolija
Монгол улс
Mongol uls
Monggol ulus.svg
Mongγol ulus
Mongolijas karogs Mongolijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaМонгол улсын төрийн дуулал
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ulanbatora
564 115.75) 47°55′N 106°53′E
Valsts valodas Mongoļu valoda
Etniskās grupas  95,35% mongoļi
3,86% kazahi
0,8% citi[1]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Cahjagīns Elbegdordžs
 -  Premjerministrs Norovyn Altankhuyag
Izveidošanās
 -  Neatkarība no Cjinu dinastijas 1911. gada 29. decembrī 
Platība
 -  Kopā 1 564 115,75 km² (19.)
 -  Ūdens (%) 0,43[2]
Iedzīvotāji
 -  2010. gada tautas skaitīšana 2854685[3] 
 -  Blīvums 1.76/km² (236.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $13 264 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $4743[4] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $8,506 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $3042[4] 
Džini koef. (2005) 33,0[5] (vidējs
HDI (2011) 0,653[6] (vidējs) (100.)
Valūta Tugriks (MNT)
Laika josla (UTC+7 līdz +8[7][8][9])
Interneta domēns .mn
Tālsarunu kods +976

Mongolija (Монгол Улс), oficiāli — Mongolijas Valsts, ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu. Prezidentāla republika, prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem. Iedzīvotāji: mongoļi, kazahi, burjati, krievi, ķīnieši u.c. Dominējošā reliģija — budisms.

1921. gada jūlijā Urgā (Ulanbatora) tika proklamēta no Ķīnas neatkarīga Mongolijas Republika. 1924. gada 26. novembrī valsts mainīja nosaukumu uz Mongolijas Tautas Republika. Līdz 1990. gadam tajā bija vienpartijas sistēma (Mongolijas tautas revolucionārā partija). 1991. gada 21. novembrī parlaments Lielais valsts hurals (Улсын их хурал) mainīja valsts nosaukumu uz Mongolijas Valsts. 1992. gada 12. februārī stājās spēkā jauna Konstitūcija.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mongolija ir milzīgs plato, kas plešas no Austrumdžungārijas līdz Rietummandžūrijai vidēji apmēram 1500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļos to ierobežo mežiem klātās lielo Sibīrijas upju Jeņisejas, Irtišas un Amūras augšteces un Altaja kalnu grēda, rietumos — Gobi Altaja un Gurvansaihana grēdas, centrā — kalnainu mežu masīvi. Visu dienvidu daļu aizņem stepe, pārmijus ar tuksneša zonām gov, ko tagad dēvē par Gobi tuksnesi — ķīnieši to sauca par han hai — ‘izžuvusī jūra’). Klimats atbilst ainavai: nevienmērīgs un skarbs. Temperatūras svārstības visai ievērojamas: jūnijā karstums sasniedz pat +45 °C, bet janvārī nolaižas līdz -35 °C, pie tam diennakts temperatūras svārstības ir ļoti straujas: vasarā dienā +40 °C, bet naktī -3 °C. Lielākā daļa dienu gadā ļoti saulainas, taču ziema ilga — dažkārt vēl maijā snieg sniegs.

Klimata skarbumam atbilst ainavas vienveidīgums un dzīvības trūkums. Zemes erozija, ko pastiprina skarbais kontinentālais klimats, pārklājusi ielejas ar gravu tīklu, augsne pārvērsta irdenos dzeltenbrūnos putekļos - tas ir less, ko tjurki sauc par torpak, bet ķīnieši — par huang tu (dzeltenā zeme). Lietus to pārvērš par lipīgu mālveida masu, kas saulē tūdaļ sacietē kā akmens un vairs ūdeni cauri nelaiž. Ziemeļķīnā lesa slānis sasniedz pat 100 m biezumu. Kur piekalnēs pazemes ūdeņi tiek tuvu klāt zemes virsmai, zemes virskārta kļūst ārkārtīgi auglīga, kā tas ir Mongolijas alpu pļavās. Taču šī auglība pazūd uz plato, kur plāno augsnes slāni nemitīgi izpūš vēji.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos Sibīrijas taiga pamazām pāriet stepē un augu valsts te ir vairāk nekā bagāta — priedes, egles, melnie un baltie bērzi, īves, ozoli, oši, pamežā — biezs krūmājs. Tas viss dod patvērumu aļņiem, lāčiem, vilkiem, lūšiem, stirnām, maralbriežiem, vāverēm, sabuļiem, āmrijām, caunām un sniegu leopardiem. Pie ūdeņiem tas viss pāriet mitrās, zāles pārbagātās pļavās, kur niedrājos mīt ūdensputni. Lielo upju — Kerulenas, Ononas, Orhonas — krasti klāti bieziem mežiem un leknām pļavām, bet pašās tajās mīt zivis. Kalnu grēdu ēnas pusi klāj milzīgu mežu audzes, kamēr saules pusē augu valsts vairāk atgādina tundru. Dienvidrietumos Gobi Altajā augu valsts kļūst vienveidīgāka. Te mīt kulāni, savvaļas ēzeļi, zaķi, augstāk ganās garspalvainie, salizturīgie jaki.

Stepi pavasarī uz pāris nedēļām pārklāj sulīga ziedu un zāles sega, kas vasarā pārtop par ganībām tarpanu, saigaku un zirgu bariem; te klīst arī mazie savvaļas kamieļi, savvaļas ēzeļi un auni. Garā stepes zāle un pieūdeņu niedrāji kalpo par mājvietu visdažādākajām putnu sugām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mongolia National Census 2010 Provision Results. National Statistical Office of Mongolia (in Mongolian.)
  2. Official landuse balanse data (2007)novecojusi saite
  3. Date: (2011-06-13). Mongolia National Census 2010 Preliminary Results. National Statistical Office of Mongolia. Atjaunināts: 2011-06-14.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Mongolia. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2012-04-19.
  5. Gini Index. World Bank. Atjaunināts: 2 March 2011.
  6. Human Development Report 2011. United Nations (2011). Atjaunināts: 27 January 2012.
  7. Mongolia Standard Time is GMT (UTC) +8, some areas of Mongolia use GMT (UTC) + 7 (Time Temperature.com). Atjaunināts: 2007-09-30.
  8. The Mongolian government has chosen not to move to Summer Time (World Time Zone.com). Atjaunināts: 2007-09-30.
  9. Mongolian Time Zones. Atjaunināts: 2011-05-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]