Mongolija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mongolija
Монгол улс
Mongol uls
Monggol ulus.svg
Mongγol ulus
Mongolijas karogs Mongolijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaМонгол улсын төрийн дуулал
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ulanbatora
564 115.75) 47°55′N 106°53′E
Valsts valodas Mongoļu valoda
Etniskās grupas  95,35% mongoļi
3,86% kazahi
0,8% citi[1]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Cahjagīns Elbegdordžs
 -  Premjerministrs Norovyn Altankhuyag
Izveidošanās
 -  Neatkarība no Cjinu dinastijas 1911. gada 29. decembrī 
Platība
 -  Kopā 1 564 115,75 km² (19.)
 -  Ūdens (%) 0,43[2]
Iedzīvotāji
 -  2010. gada tautas skaitīšana 2854685[3] 
 -  Blīvums 1.76/km² (236.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $13 264 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $4743[4] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $8,506 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $3042[4] 
Džini koef. (2005) 33,0[5] (vidējs
HDI (2011) 0,653[6] (vidējs) (100.)
Valūta Tugriks (MNT)
Laika josla (UTC+7 līdz +8[7][8][9])
Interneta domēns .mn
Tālsarunu kods +976

Mongolija (Монгол Улс - Mongolijas valsts) - valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu. Prezidentāla republika (prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem). Iedzivotāji: mongoļi, kirgīzi, burjati, kazahi, krievi, ķīnieši u.c. Dominējošā reliģija - lamaisms.

1921. gada jūlijā Urgā (Ulanbatora) tika proklamēta no Ķīnas neatkarīga Mongolijas Republika. 1924. gada 26. novembrī valsts mainīja nosaukumu uz Mongolijas Tautas Republika. Līdz 1990. gadam tajā bija vienpartijas sistēma (Mongolijas tautas revolucionārā partija). 1991. gada 21. novembrī parlaments (Lielais valsts hurals - Улсын их хурал), mainīja valsts nosaukumu uz Mongolijas valsts. 1992. gada 12. februārī stājās spēkā jauna Konstitūcija.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mongolija ir milzīgs plato, kurš plešas no Austrumdžungārijas līdz Rietummandžūrijai vidēji apmēram 1500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļos to ierobežo mežiem klātās lielo Sibīrijas upju, Jeņisejas, Irtišas un Amūras augšteces un Altaja kalnu grēda; rietumos - Gobi-Altaja un Gurian-Saihana kalnu grēdas; centrā - kalnainu mežu masīvi. Visu dienvidu daļu aizņem stepe, pārmijus ar tuksneša zonām gov (ko tagad dēvē par "Gobi" tuksnesi - ķīnieši to sauca par han hai t.i. izžuvusī jūra). Klimats atbilst ainavai: nevienmērīgs un skarbs. Musons neaiziet līdz Centrālāzijai. Mūsdienu Mongolijas galvaspilsētā Ulanbatorā, kura atrodas uz viena platuma grāda ar Parīzi, vasarā ir Sahāras svelme, bet ziemā arktiski sali. Temperatūras svārstības visai ievērojamas: jūnijā karstums sasniedz pat +45C, bet janvārī nolaižas līdz -35C, pie tam temperatūras svārstības ir ļoti straujas (piemēram, vasarā  dienā +40C, bet naktī -3C). Lielākā daļa dienu gadā ļoti saulainas, taču ziema ilga - dažkārt vēl maijā snieg sniegs. Cilvēkiem vistīkamākais gadalaiks ir rudens: debesis skaidras, vējš mierīgs, naktīs aukstums ir pieciešams, bet dienā nav tik svelmaini karsts.

Klimata skarbumam atbilst ainavas vienveidīgums un dzīvības trūkums. Zemes erozija, ko pastiprina skarbais kontinentālais klimats, pārklājusi ielejas ar gravu tīklu, augsne pārvērsta irdenos dzeltenbrūnos putekļos - tas ir less, ko tjurki sauc par torpak, bet ķīnieši par huang tu (dzeltenā zeme). Lietus to pārvērš par lipīgu mālveida masu, kas saulē tūdaļ sacietē kā akmens, kurš vairs ūdeni cauri nelaiž. Ziemeļķīnā lesa slānis sasniedz pat 100 m biezumu. Kur piekalnēs pazemes ūdeņi tiek tuvu klāt zemes virsmai, zemes virskārta kļūst ārkārtīgi auglīga, kā tas, piemēram, ir Ziemeļķīnā, Mongolijas alpu pļavās un Tarimas apkaimes oāzēs. Taču šī auglība pazūd uz plato, kur plāno augsnes slāni nemitīgi izpūš vēji.

Flora un fauna[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos Sibīrijas taiga lēnām pāriet stepē, un augu valsts te ir vairāk nekā bagāta - priedes, egles, melnie un baltie bērzi, īves, ozoli, oši, pamežā krūmāju biezs, lekna zāle. Tas viss dod patvērumu aļņiem, lāčiem, vilkiem, lūšiem, stirnām, mongoļu mitoloģijā tik populārajiem maralbriežiem, vāverēm, sabuļiem, āmrijām, caunām un pat sniegu leopardiem. Pie ūdeņiem tas viss pāriet mitrās, zāles pārbagātās pļavās, kur niedrājos mīt visdažādākie ūdensputni, bet tālāk zaļā stepē, kuru tikai vasaras karstumā mazliet izdedzina saule. Lielo upju - Kerulenas, Ononas, Orhonas - krasti klāti bieziem mežiem un leknām pļavām, bet pašās tajās mīt zivis. Ap mazajām upītēm, kas dzimst tundrā, bet izsīkst smiltīs, zaļo sulīgas zāles bagāta stepe. Kalnu grēdu ēnas pusi klāj milzīgu mežu audzes, kamēr saules pusē augu valsts vairāk atgādina tundru. Dienvidrietumos augstkalnu plato, kas jau liecina par Tibetas klātbūtni: augu valsts kļūst vienveidīgāka. Te mīt kulāni, savvaļas ēzeļi, zaķi, augstāk jau ganās garspalvainie, salizturīgie jaki.

Stepi pavasarī uz pāris nedēļām pārklāj sulīga ziedu un zāles sega, kas vasarā pārtop par ideālām ganībām tarpanu, saigaku un zirgu bariem; te klīst arī mazie savvaļas kamieļi khavigtaī, savvaļas ēzeļi un auni (no kuru ragiem, kā liecina Rubruks, viduslaikos mongoļi izgatavoja lieliskus dzērienu kausus). Garā stepes zāle un pieūdeņu niedrāji kalpo par mājvietu visdažādākajām putnu sugām.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mongolia National Census 2010 Provision Results. National Statistical Office of Mongolia (in Mongolian.)
  2. Official landuse balanse data (2007)novecojusi saite
  3. Date: (2011-06-13). Mongolia National Census 2010 Preliminary Results. National Statistical Office of Mongolia. Atjaunināts: 2011-06-14.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Mongolia. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2012-04-19.
  5. Gini Index. World Bank. Atjaunināts: 2 March 2011.
  6. Human Development Report 2011. United Nations (2011). Atjaunināts: 27 January 2012.
  7. Mongolia Standard Time is GMT (UTC) +8, some areas of Mongolia use GMT (UTC) + 7 (Time Temperature.com). Atjaunināts: 2007-09-30.
  8. The Mongolian government has chosen not to move to Summer Time (World Time Zone.com). Atjaunināts: 2007-09-30.
  9. Mongolian Time Zones. Atjaunināts: 2011-05-20.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]