Monopols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Monopols ir tirgus stāvoklis, kurā ir tikai viens ražotājs, kura precei nav tuvu aizvietotāju un tirgū pastāv barjeras jaunu uzņēmumu iesaistīšanai nozarē. Šis pārdevējs var nostādīt pats savu cenu atbilstoši interesēm, jo nav konkurences un cilvēki nevar izvēlēties lētākus pakalpojumus.

Monopolu izveidošanās cēloņi:

1) Izmaksas:

  • pozitīvs ražošanas mēroga pieauguma efekts (pašizmaksa sasniedz savu minimumu, samazinās tikai pie ļoti lieliem apjomiem);
  • izmaksu ekonomija pie lieliem ražošanas apjomiem.

2) Dabīgie monopoli:

  • izteikts pozitīvs ražošanas mēroga pieauguma efekts;
  • mazas robežizmaksas;
  • pakļauti valsts regulēšanai.

3) Juridiskās barjeras:

  • likumi, patenti, licences;
  • īpašuma tiesības.

4) Negodīga konkurence:

  • dempinga cenas.

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monopoliem var izdalīt vairākus veidus:

  1. Dabiskais monopols — rodas nozarēs, kur liela nozīme ir pozitīvam apjoma efektam, tā var būt tik liela, ka, ja nozarē darbojas divas firmas, to saražotais apjoms ir nepietiekams, lai katra no tām gūtu peļņu
  2. Mākslīgais monopols — rodas vienošanās (parasti slepenas) rezultātā. Vienošanās notiek par tirgu, par cenu, par apjomu
  3. Valsts monopols — pasludina valsts, pārņemot savā pārziņa svarīgas nozares, kas nodrošina valsts intereses un dod valstij ienākumus
  4. Tehniskā progresa monopols — firma uz iegūta patenta pamata izstrādā jaunu tehnoloģiju ražošanai, šis veids ir ierobežots laikā
  5. Pieprasījuma monopols (monopsons) — ir situācija, kad pastāv daudz piedāvātāju, bet tikai viens pircējs


Formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvienkāršākās monopola formas ir īslaicīgas vienošanās ar visdažādākajiem nosaukumiem: konvencijas, puli, korneri, ringi u.t.t. Mainoties lielo uzņēmumu spēku samēram, šādas monopolvienošanās bieži vien saira. Kartelis ir stabila ilgtermiņa vienošanās starp vienas nozares uzņēmumiem. Tās dalībnieki vienojas par pārdošanas noteikumiem, maksāšanas termiņiem, dala savā starpā realizācijas tirgu, noteic ražošanas kvotas, nosaka cenas u.t.t. Karteļa dalībnieki saglabā pastāvību ražošanas un komerciālā darbībā. Sindikāts ir vairāku tādu uzņēmumu apvienība, kuri parasti ražo vienveidīgu produkciju un to dara vienots sindikāta kantoris. Tās kopējām vajadzībām dažkārt iepērk izejvielas. Atšķirībā no karteļa sindikāts likvidē atsevišķa uzņēmuma tiešo saikni ar noieta tirgu un līdz ar to ierobežo tā komerciālo darbību. Trests ir uzņēmuma apvienība, kurā tie zaudē ne tikai komerciālo, bet arī ražošanas atkarību. Trestā ietilpst gan vienas nozares dažādi uzņēmumi, gan arī uzņēmumi, kuri veic izejvielu secīgu pārstrādi. Koncerns ir liela mēroga daudznozaru uzņēmumu komplekss. Koncernam ir raksturīga vienota stratēģiskā vadība un tajā ietilpstošo uzņēmumu, sabiedrību formāla patstāvība. Koncerna sastāvā var darboties no 10-100 dažādu nozaru uzņēmumu, kas var būt izvietoti dažādās valstīs un kontinentos. Mūsdienu īpatnība ir tāda, ka veidojas sarežģītas monopoldarbības struktūras, piemēram, trestu karteļi.