Muflons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Muflons
Ovis orientalis (Gmelin, 1774)
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon)
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Dzimta Dobradžu dzimta (Bovidae)
Apakšdzimta Kazu apakšdzimta (Caprinae)
Ģints Aitas (Ovis)
Suga Savvaļas aita (Ovis orientalis)
Sinonīmi

Ovis aries
Ovis musimon

Ovis gmelini

Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas. Visas pārējās savvaļas aitas pasugas ir apvienotas uriālu (Ovis orientalis vignei grupa) grupā.[1] Kopumā muflonu grupā ir 5 savvaļas aitu pasugas. Divas no muflonu pasugām (Āzijas muflons un Eiropas muflons) ir bijušas mājas aitas priekšteces.[2]

2001. gadā tika sekmīgi klonēts Eiropas muflons, kas nodzīvoja 7 mēnešus. Klonētais muflons ir pirmais klonētais savvaļas dzīvnieks, kas nodzīvojis ilgāk par agru bērnību. Šis gadījums ir nozīmīgs tādēļ, ka tas pierāda, ka mājdzīvnieks (šajā gadījumā mājas aita) var kļūt par savvaļas dzīvnieka surogātmāti.[3]

Muflona siluets ir attēlots uz 1, 2 un 5 Kipras eiro centu monētām.[4]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas muflons (O. aries musimon), foto uzņemts Vācijas mežos

Mūsdienās mufloni ir sastopami Kaukāzā, Irākas ziemeļos un Irānas ziemeļrietumos. Bet kādreiz tie apdzīvoja visu Mazāziju, Krimas pussalu un Balkānus, kur tie ir izmiruši jau pirms 3000 gadiem. Neolīta laikā mufloni ir tikuši introducēti Korsikā un Sardīnijā, Rodas salā un Kiprā. Iespējams, ka tajā laikā tās bija pieradinātas aitas, kas uz salām atkal kļuva par savvaļas dzīvniekiem, un vairāku tūkstošu gadu laikā izveidojās Eiropas mufloni (O. aries musimon) un Kipras mufloni (O. orientalis ophion). Mūsdienās aitu izdzīvošana salās ir apdraudēta un tās ir kļuvušas par retiem dzīvniekiem.[5]

Eiropas mufloni ir veiksmīgi introducēti Eiropas kontinentā. Tie ir sastopami Spānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Bulgārijas un Rumānijas teritorijās, kā arī Kanāriju salās. Arī dažās ziemeļu valstīs savvaļā ir veiksmīgi introducēti mufloni, kā Zviedrijā un Somijā. Kopš 1980. gadiem Eiropas mufloni ir sekmīgi introducēti Dienvidamerikā[6] un Ziemeļamerikā, tomēr tie ļoti reti ir tīršķirnes mufloni. Ziemeļamerikā tie bieži ir jaukti ar mājas aitām.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muflonu mātītei ragi var būt un var nebūt

Dažādās muflonu pasugas savā starpā nedaudz atšķiras. Kažoka krāsa ir atšķirīga arī no sezonas un dzimuma. Kopumā muflonam ir sarkanbrūns vai pelēkbrūns īsspalvains kažoks ar tumšu svītru pār muguru. Arī uz slaidajām kājām virs ceļgaliem ir melna svītra. Tēviņiem uz kakla aug garas krēpes, kas virzienā uz pazodi kļūst gaišas, bet virzienā uz krūtīm ir melnas.[7] Tam uz muguras līdzīgi sedliem ir gaiša matojuma laukums, gaiša pavēdere un gaišas "zeķes" - gaišas kājas no ceļgaliem uz leju. Tā seja ir pelēkbrūna ar gaišu purna daļu un ausu iekšpusi. Mātītes ir gaišākas par tēviņiem. Pie acīm mufloniem kā visām aitām ir smaržu sekrēta dziedzeri.

Tēviņiem ir skaisti, izliekti, masīvi ragi, bet mātītēm ragi var būt un var nebūt. Ja tie ir, tad ragi ir nelieli un smalki. Lielākajai daļai pasugu mātītēm aug ragi, bet dažās populācijās mātītēm ragu nav vispār.[7] Ragu garums tēviņam var sasniegt 85 cm garumu.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mufloni parasti mājo kalnainu apvidu mežos un joslā, kur beidzas meži, bet Eiropas muflons ir iedzīvojies arī zemieņu mežos.[7] Tas ir sastopams līdz 3000 metrus virs jūras līmeņa. Ziemas laikā tie migrē lejup no kalniem.[8] Tas pamatā uzturas un ganās ne pārāk stāvās vietās, bet no plēsējiem mufloni bēg stāvās klintīs. Kā visām aitām, galvenais paņēmiens cīņā ar ienaidniekiem, ir plēsēja laicīga pamanīšana un bēgšana uz drošu vietu. Līdz ar to mufloniem ir ļoti labi attīstīta redze un dzirde. Galvenie muflonu ienaidnieki ir leopards, pelākais vilks un zeltainais šakālis.[7]

Mufloni baroties dodas agri no rīta un vakaros. Pa dienu tie atpūšas labi nomaskētā vietā zem bieziem krūmiem vai klinšu pārkarēm. Tie ir sociāli dzīvnieki un tiem nav teritoriālu ieradumu. Tie veido barus, kas kopīgi ganās un pamatā barojas ar zāli. Ja zāles trūkst, tie barojas arī ar koku lapām, dzinumiem un augļiem.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Don E. Wilson, DeeAnn M. Reeder: Mammal Species of the World. A Taxonomic and Geographic Reference 3rd Edition; Johns Hopkins University Press, Baltimore, 2005. ISBN=0-8018-8221-4
  2. Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies
  3. Scientists Clone First Endangered Species: a Wild Sheep
  4. http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/html/cy.lv.html
  5. IUCN: Ovis orientalis
  6. Mouflon hunting in Chile and Argentina
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 Mouflon (Ovis orientalis)
  8. MacDonald, David; Priscilla Barret (1993). Mammals of Britain & Europe. 1. London: HarperCollins. pp. 220–221. ISBN 0002197790.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]