Muhu

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Muhu
Salas ziemeļu krasts
Muhu
Cyan pog.svg
Muhu
Ģeogrāfija
Izvietojums Baltijas jūra
Koordinātas 58°36′0″N 23°15′0″E / 58.60000°N 23.25000°E / 58.60000; 23.25000Koordinātas: 58°36′0″N 23°15′0″E / 58.60000°N 23.25000°E / 58.60000; 23.25000
Arhipelāgs Monzunda arhipelāgs
Platība 198 km²
Garums 22 km
Platums 17 km
Augstākais kalns 25 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Sāres apriņķis
Lielākais ciems Līva
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1697
Blīvums 8,6/km²
Pamatiedzīvotāji igauņi

Muhu (igauņu: Muhu), arī Mona sala (zviedru: Moon, vācu: Moon vai Mohn)[1], ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala. Ietilpst Sāres apriņķī, kopā ar apkārtējām salām veido atsevišķu pašvaldību. Salā salīdzinoši labi saglabājusies Igaunijas lauku kultūrainava.

Ar netālo Sāmsalu savieno 1896. gadā izbūvēts dambis, bet salas austrumos Kuivastu ar Igaunijas kontinentālo daļu — Virtsu ciemu — savieno intensīva prāmju satiksme. Ziemā, ja ir spēcīgs sals, šaurumu iespējams šķērsot ar mašīnu pa ledu, braucot pa iezīmētu ceļu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muhu salas karte

Muhu sala radusies aptuveni pirms 8000 gadiem, pēc ledus laikmeta ceļoties Baltijas jūras gultnei. Celšanās process turpinās arī tagad. Salai raksturīga salīdzinoši maz pārveidota vide, šeit ir daudz mežu, kadiķu pļavu, jūras krastā vietām kaļķakmens klintis. Salā aug 23 sugu orhidejas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki salu apdzīvo vismaz 4500 gadus. Salā ir daudz senkapu, divi pilskalni.

1227. gadā Muhu salā notika apvienotā kristiešu karaspēka kauja, kurā bija gandrīz 20 000 krustnešu, letu, līvu un igauņu, ar vietējo iedzīvotāju karaspēku, kas izšķīra to, ka Sāmsala nokļuva Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas bīskapa pakļautībā. Kauja esot ilgusi 7 dienas. Savukārt Pirmā pasaules kara laikā jūras šaurumā pie Muhu salas notika lielas jūras kaujas starp vācu un krievu flotēm, kurās piedalījās arī britu zemūdenes - 1915. gada kauja Rīgas jūras līcī un Monzunda kauja 1917. gadā.

19. gadsimtā liela daļa salinieku pievērsās pareizticībai — šajā laikā salā tika uzceltas divas pareizticīgo baznīcas. 20. gadsimta sākumā salā dzīvoja ap 6000 cilvēku — trīsreiz vairāk, kā tagad.

Mūsdienās salā joprojām saglabājusies tradicionālā amatniecība, tai skaitā aušanas prasme.

Dabas un kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Svētās Katrīnas baznīca — atrodas Līvā, celta 1267. gadā, agrīnā gotika, kapakmeņi ar pagāniskiem simboliem - baznīca celta senā svētvietā
  • Koguvas brīvdabas muzejs — Koguvā jau 1532. gadā dzīvoja brīvzemnieki, kas vēlāk noteica salinieku neatkarīgo dabu. Šeit atrodas arī Juhana Smūla dzimtās mājas
  • Ēmu vējdzirnavas — Linnuse, vienīgās darbojošās vējdzirnavas Igaunijā
  • Pedastes muižas pils salas dienvidu daļā
  • Īgu (Üügu) klints — līdz 6 m augsta un 440 m gara kaļķakmens klints salas ziemeļaustrumos

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atskaņu hronikas tulkotāja komentārs

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]