Mustangs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mustangs
Izcelsme Ziemeļamerika
Īpašības
Augstums skaustā 140 - 150 cm
Krāsa visas krāsas
Mājas zirgs (Equus caballus)

Mustangs ir viena no savvaļā dzīvojošām zirgu šķirnēm. Šķirne ir veidojusies, sajaucoties dažādiem spāņu konkistadoru izbēgušajiem zirgiem; pamatā tie ir Ibērijas pussalas spāņu zirgi, kuri ir sajaukušies ar citām šķirnēm. Jo bars ir dzīvojis izolētākā teritorijā, jo Ibērijas pussalas zirgu pazīmes ir izteiktākas.

1971. gadā mustangs tika pasludināts par ASV rietumu apgūšanas vēstures dzīvo simbolu. Mūsdienās mustangi ir aizsargāti ar likumu, un zemniekiem ir jādalās ganībās ar savvaļas zirgiem. Vārds "mustangs" ir cēlies no Meksikas spāņu valodas - mestengo, kas nozīmē savvaļas dzīvnieks.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mustangi var būt dažādās krāsās

Tā kā mustangi veidojās, krustojoties daudzām zirgu šķirnēm, tiem nav noteiktas krāsas matojums. Mustangiem raksturīgs neliels augums, maksimāli tas sasniedz 142 cm. Aptuvenais augums 140 cm. Tie ir izturīgi un spēcīgi veidoti.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā citi zirgi, mustangs pārtiek tikai no augiem. Taču barības vienmēr ir par maz; zālei un krūmiem, kas aug pieejamā apkārtnē, uzturvērtība ir zema, tāpēc mustangs ir piemērojies tādai diētai, ar kādu neizdzīvotu neviens mājas zirgs, pat vairākas dienas spējot iztikt bez barības un ūdens. Mustangs ir iemācījies sasist ledu aizsalušā āliņģī, kā arī aizsniegt ūdeni citās grūti pieejamās vietās.

Mustangs arī izsēj augus, jo sēklas nesagremotas iziet cauri viņa gremošanas sistēmai un iznāk kopā ar izkārnījumiem.

Paradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baram pa priekšu vienmēr iet alfa ķēve

Mustangi dzīvo nelielos baros, kuru veido vai nu ērzelis un viņa harēms (2 - 18 ķēves), kumeļi un jaundzimušie zirgi, vai jaunie ērzeļi, kuriem vēl nav sava harēma. Dzīve barā ir droša aizsardzība pret plēsējiem. Vientuļš mustangs nebūtu spējīgs aizsargāties un izdzīvot. Aizsardzībai gan bija būtiskāka nozīme agrāk, kad bija vairāk jābaidās no vilkiem, koijotiem un pumām, kas apdzīvoja tās pašas teritorijas. Bars apdzīvo teritoriju, kurā barojas un rūpējas par tā aizsardzību. Bars respektē citus zirgu barus savas teritorijas nomalēs un reizēm apvienojas ar tiem, lai aizsargātos no plēsējiem. Katrā harēmā ir viena alfa ķēve (galvenā ķēve). Ja draud briesmas, šī ķēve aizved baru drošībā, kamēr ērzelis stājas pretī ienaidniekam. Tas ir iespaidīgs skats, kad ērzelis gatavojas aizsardzībai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mustangi Ziemeļkarolīnā

Pēdējā ledus laikmeta beigās pirms 10 000 - 12 000 gadiem zirgi Amerikas kontinentā izmira[1]. Zirgs atgriezās Amerikas salās kopā ar Kolumbu, kad tas savā otrajā ceļojumā 1493. gadā paņēma sev līdzi zirgus. Kontinentu zirgi sasniedza 1519. gadā mūsdienu Meksikas un Floridas reģionā[2]. Mustangi pamatā ir sajaukušies no Ibērijas pussalas zirgiem[3]; tie ir Andalūzijas zirgi, soraijas, arābu zirgi un barbi. Daži zirgi izbēga vai arī tika indiāņu nozagti, zirgu populācija ātri izpletās pa Ziemeļamerikas prērijām.

Amerikas pirmiedzīvotāji ļoti ātri pieņēma zirgu kā daļu no savas kultūras. Indiāņi mēdz teikt, ka prērijas zālei bija atmiņas par zirgiem[4]. Viņi sauca zirgu par lielo suni, jo pirms tam lietu transportēšanai tika lietoti suņi. Zirgs indiāņiem izmainīja dzīvi, tie spēja nest daudz vairāk mantu, ar tiem varēja jāt gan medībās, gan karā, un tos nevajadzēja barot, jo zāle auga visur.

1800. gados rančo īpašnieki ziemas sezonā sāka laist savvaļā arī savus zirgus, pavasarī tie tika atkal sadzīti kopā, paņemot līdzi kādus vietējos mustangus. Daži, lai uzlabotu sava rančo teritorijas mustangu asinis, nošāva zirgu bara galveno ērzeli, un tā vietā palaida kādu "smalku" šķirnes ērzeli, piemēram, tīrasiņu zirgu.

Ap 1900. gadiem prērijās ganījās apmēram 2 miljoni savvaļas mustangu. Tad tos sāka intensīvi izķert un medīt. Mustangs tika uzskatīts par brīvi pieejamu resursu, ko ikviens drīkst noķert, pārdot vai lietot. Mustangus īpaši pielietoja militārajām vajadzībām vai kāva, lai iegūtu gaļu. Visbiežāk mustangu gaļa tika lietota suņu barībai. Medībām tika lietotas gan lidmašīnas, gan inde, gan lamatas, līdz 1959. gadā tas tika aizliegts[5]. Pēc kāda laika mustangu aizsardzības likums tika uzlabots un paplašināts, tā jauno versiju pieņēma 1971. gadā. Mūsdienās privāti pieder apmēram 27 000 mustangu, savvaļā prērijās ganās apmēram 33 000 mustangu, no kuriem puse dzīvo Nevadā[6], bet mustangi ir sastopami arī Montanā, Vaiomingā, Jūtā un Oregonā.

Mustangs ir ietekmējis vairāku Amerikas zirgu šķirņu izveidi. Mustangs kļuva par pamatu Amerikas ātrākajam zirgam kvarteram, tā kā mustanga asinīs rit tīrasiņu zirgu asinis. Arī idiāņi nodarbojās ar zirgu selekciju, lai radītu savām vajadzībām piemērotus zirgus. Īpašā cieņā bija raibi zirgi. Indiāņi ir radījuši tādu šķirni kā lāsumaino apalūsa zirgu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ice Age Horses May Have Been Killed Off by Humans, Study Finds
  2. Bennett, Deb. Conquerors: The Roots of New World Horsemanship.Amigo Publications, 1998, pp. 150 ISBN 0-9658533-0-6
  3. J. Frank Dobie, The Mustangs, Boston:Little, Brown and Company, seventh printing, 1952. LC no. 52-6802
  4. Corpu Christi Museum of Science & History Educational Resources
  5. The Wild Horse Annie Act
  6. Legislative battle brews over Nevada's wild horses

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]