Mutvārdu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mutvārdu valoda ir cilvēku dabīga valoda, kurā vārdi tiek izpausti caur muti.[1] Lielākā daļa cilvēku valodu ir mutvārdu valodas.

Mutvārdu saziņu var pretstatīt zīmju valodai un rakstu valodai. No lingvistiskās evolūcijas skatpunkta mutvārdu valoda ir prioritāra attiecībā pret rakstu valodu. Jebkuras valodas rakstība ir attīstījuši vai "ieviesuši" šīs valodas lietotāji, lai nepieciešamības gadījumā piefiksētu runu. Pat šodien pasaulē ir daudz mutvārdu valodu, kurām nav stardartizētas rakstības. Dzirdošs cilvēks uztver savu pirmo valodu kā mutvārdu valodu. Rakstīšanu iemācās vēlāk. Valodniecībā mutvārdu valoda atklāj daudz vairāk nianšu cilvēku sarunās nekā raksti, kas ir tikai "formalizēts" runas protokols. Tāpēc valodnieki pētījumiem un analīzei izmanto materiālus, kas ņemti no ikdienas runāšanas. Pat no sintakses viedokļa ikdienas mutvārdu valodai ir pašai savs gramatiskais zīmējums, kurš dažkārt var ievērojami atšķirties no rakstu valodas.

Zīmju valodai ir tā pati izcelsme un gramatiskā sarežģītība kā mutvārdu valodai, tikai saziņai daudz biežāk kā artikulācijas vieta tiek izmantotas rokas, delmi un seja, nekā mute.

Mutvārdu valodai tiek pretstatīta arī datorvaloda, kura atšķiras ar savu mākslīgo izcelsmi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]