Muzikālā notācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Chopin Prelude 7.svg

Muzikālā notācija ir zīmju sistēma vizuālai mūzikas attēlošanai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu nošu pierakstīšanas sistēma radās viduslaiku Eiropā, taču jau ilgi pirms tam atšķirīga nošu pierakstīšana tika lietota dažādās zemēs. Mūsdienu nošu nosaukumus radīja itāļu benediktiešu mūks Gvido no Areco, kurš dzīvoja apmēram no 991. līdz 1033. gadam. Nosaukumi radušies no Jānim Kristītājam veltītas dziesmas pirmajām zilbēm:

Ut queant laxis
resonare fibris
Mira gestorum
famuli tuorum,,
Solve polluti
labii reatum,
Sancte Iohannes.

17. gadsimtā vairumā zemju "ut" tika nomanīts ar skanīgāko "do".

Nošu nosaukumi un izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz pirmās palīglīnījas-"Do" Zem nošu līnijām-"Re" Uz 1.nošu līnijas-"Mi" Starp 1. un 2. nošu līniju atrodas "Fa" Uz 2.nošu līnijas-"Sol" Starp 2. un 3. nošu līniju atrodas "La" Uz 3.nošu līnijas-"Si" Starp 3. un 4. nošu līniju atrodas "Do*" Uz 4.nošu līnijas-"Re*" Starp 4. un 5. nošu līniju atrodas "Mi*" Uz 5.nošu līnijas-"Fa*"


  •  — 2. pakāpes oktāva, bieži vien pielieto liekot diēzus.