Tuberkulozes mikobaktērija
| Mycobacterium tuberculosis Zopf, 1883 | |
|---|---|
 Baktērijas zem elektroniska mikroskopa. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Baktērijas (Bacteria) |
| Tips | Actinobacteria |
| Klase | Actinobacteria |
| Dzimta | Mikobaktēriju dzimta (Mycobacteriaceae) |
| Ģints | Mikobaktērijas (Mycobacterium) |
| Suga | Mycobacterium tuberculosis |
 [[:commons:Category:Mycobacterium tuberculosis|Mycobacterium tuberculosis Zopf, 1883 Vikikrātuvē]] | |
Tuberkulozes mikobaktērija, jeb tuberkulozes nūjiņa (latīņu: Mycobacterium tuberculosis) ir patogēna nūjiņveidīga baktērija, kura izraisa tuberkulozi.[1]
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mycobacterium tuberkulosis ir Acinetobacteria klases un Mycobacteriaceae dzimtas pārstāvis. Ieiet līdzīgu mikobaktēriju grupā Mycobacterium tuberculosis complex, kurā ietilpst cilvēkam patogēnas Mycobacterium tuberculosis, Mycobacterium africanum un Mycobacterium canettii, grauzējiem patogēna Mycobacterium microti un Mycobacterium bovis, ar plašu saimnieku loku.[2]
Patogenitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Patogēna cilvēkam un daudziem dzīvniekiem, izraisa tuberkulozi. Pret tuberkulozes mikobaktēriju ir jutīgas arī cūkas, kaķi, suņi, liellopi, kažokzvēri, un no putniem tikai papagaiļi.[3] Tuberkulozes mikobaktērija izraisa saslimšanu ar dažādām klīniskām izpausmēm — no bezsimptomu pārslimošanas līdz strauji progresējošai plaušu tuberkulozei.[4]
Rezistence[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daudzi tuberkulozes mikobaktērijas celmi ir rezistenti pret prettuberkulozes preparātiem. Zāļu rezistence šīm baktērijām veidojas, no vienas puses, inficētā makroorganisma (cilvēka) imunitātei izmainoties apkārtējās vides faktoru ietekmē, un no otras puses — baktēriju populācijas genotipam izmainoties dažādu faktoru, galvenokārt medikamentu terapijas, ietekmē. Tas rada mutācijas un izmaiņas specifiskos tuberkulozes mikobaktērijas genoma posmos. Mutācijas, kuras parādās tuberkulozes mikobaktērijas bakteriālajās hromosomās, evolūcijas gaitā pakāpeniski uzkrājas, nostiprinās un noved līdz tam, ka mūsdienās dominē tās tuberkulozes mikobaktērijas populācijas, kuras ir rezistentas pret prettuberkulozes preparātiem, kuri vēl pirms desmit gadiem bija efektīvi pret baktērijām.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Lawrence Broxmeyer, Danuta Sosnowska, Elizabeth Miltner, Ofelia Chacon, Dirk Wagner, Jeffery McGarvey, Raúl G. Barletta & Luiz E. Bermudez (2002). Killing of Mycobacterium avium and Mycobacterium tuberculosis by a Mycobacteriophage Delivered by a Nonvirulent Mycobacterium: A Model for Phage Therapy of Intracellular Bacterial Pathogens. The Journal of Infectious Diseases. 186:1155–60
- ↑ Мокроусов И. В. Некоторые особенности структуры генома и эволюции Mycobacterium tuberculosis. Инфекция и иммунитет, 2011. 1(3):211-220
- ↑ Бессарабов Б. Ф., Вашутин А. А., Воронин Е. С. и др. Инфекционные болезни животных. Под ред. А. А. Сидорчука. — Москва:«КолосС», 2007. — 671 с. ISBN 978-5-9532-0301-2
- ↑ Скворцов Т. А., Ажикина Т. Л. (2012). Адаптивные изменения экспрессии генов Mycobacterum tuberculosis в ходе инфекционного процесса. С. 1-24
- ↑ Фещенко Ю. И., Журило А. А., Барбова А. И., Веселовский Л. В., Мтрофимова П. С., Миронченко С. В., Спасенко Е. В. (2003). Распространённость и структура лекарственной устойчивости M. tuberculosis у больных, находившихся на стационарном лечении в институте фтизиатрии и пульмонологии в 2000-2002 гг. Український терапевтичний журнал - №3-4(18) - 2003
|