Nātrija sulfīds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nātrija sulfīds
Fluorite-unit-cell-3D-ionic.png
Nātrija sulfīda kristālrežģa shēma
Sulfid sodný.PNG
Nātrija sulfīda kristāli
CAS numurs 1313-82-2
Ķīmiskā formula Na2S
Molmasa 78,0452 g/mol
Blīvums 1856 kg/m3
Kušanas temperatūra 1176 °C (bezūdens sāls)
100 °C (pentahidrāts)
50 °C (nonahidrāts)
Šķīdība ūdenī 18,6 g/100 ml (20 °C)
39 g/100 ml (50 °C)

Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem). Nātrija sulfīds ir amorfi vai kubiski bāli rozā vai dzeltenīgi (polisulfīdu piejaukumu dēļ) kristāli. Pilnīgi tīrs nātrija sulfīds ir bezkrāsains. Viegli veido kristālhidrātus ar piecām, sešām vai deviņām ūdens molekulām (pentahidrātu, heksahidrātu un nonahidrātu). Higroskopisks; mitrā gaisā vienmēr ož pēc sērūdeņraža. Samērā labi šķīst ūdenī (hidrolizējas, dodot sārmainu reakciju), vāji šķīst spirtā un etilacetātā. Ūdens šķīdums pamazām kļūst duļķains un dzeltenīgs sēra un polisulfīdu rašanās dēļ.


Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpnieciski iegūst, reducējot nātrija sulfātu ar ogli[1]:

Na2SO4 + 4C → Na2S + 4CO

Laboratorijā tīru bezūdens nātrija sulfīdu iegūst tieši no elementiem, sēram reaģējot ar nātriju amonjaka vidē vai sausā tetrahidrofurānā naftalīnakatalizatora klātienē[2]:

2Na + S → Na2S

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karsējot reaģē ar skābekli un oglekļa dioksīdu, veidojot nātrija karbonātu:

2Na2S + 3O2 + 2CO2 → 2Na2CO3 + 2SO2

Viegli reaģē ar skābēm, piemēram, sālsskābi, veidojot sērūdeņradi:

Na2S + 2HCl → 2NaCl + H2S

Koncentrēta sērskābe oksidē nātrija sulfīdu līdz sēram un sēra dioksīdam (nātrija sulfīdam piemīt reducētāja īpašības):

Na2S + 3H2SO4 → SO2 + S + 2H2O + 2NaHSO4

Ūdens šķīdumā oksidējas ar gaisa skābekli līdz tiosulfātam:

2Na2S + 2O2 + H2O → Na2S2O3 + 2NaOH

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nātrija sulfīdu lieto krāsvielu un celulozes ražošanā, ādu ģērēšanā, lai atdalītu no tām spalvas; kā reaģentu analītiskajā ķīmijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Holleman, A. F.; Wiberg, E. "Inorganic Chemistry" Academic Press: San Diego, 2001. ISBN 0-12-352651-5.
  2. So, J.-H; Boudjouk, P; Hong, Harry H.; Weber, William P. (1992). "Hexamethyldisilathiane". Inorg. Synth. 29: 30. doi:10.1002/9780470132609.ch11.