Nātrijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nātrijs
11




1
8
2
Na

22,98977 g/mol

[Ne]3s1
Na-TableImage.svg
Na (Sodium).jpg    Flametest--Na.swn.jpg
Metālisks nātrijs un nātrija jonu radītā liesmas krāsa
Oksidēšanas pakāpes +1
Elektronegativitāte 0,93
Blīvums 968 kg/m3
Kušanas temperatūra 370,87 K (97,72 °C)
Viršanas temperatūra 1156 K (883 °C)

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11. Nātrijs ir sārmu metāls. Nātrijs dabā brīvā veidā nav sastopams, jo aktīvi reaģē ar gaisa skābekli (veidojot oksīdu Na2O un peroksīdu Na2O2) un ūdeni (veidojot hidroksīdu NaOH). Lielākā daļa nātrija savienojumu šķīst ūdenī vai reaģē ar to. Kā jau visi sārmu metāli, nātrijs savienojumos var būt tikai vienvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +1.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā nātrijs sastopams hlorīda, sulfāta, un retāk — nitrāta veidā. Nātrijs ir sastopams arī laukšpatos (nešķīstošā veidā).

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvā veidā nātriju iegūst, elektrolizējot tā savienojumu (parasti hlorīda vai hidroksīda) kausējumus.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršas vielas veidā nātrijs ir viegls, mīksts metāls ar pelēcīgi sudrabainu spīdumu (svaigā griezumā). Tas ir gandrīz 3 reizes vieglāks par alumīniju un nedaudz vieglāks par ūdeni. Gaisā nātrijs strauji oksidējas un pārvēršas irdenos oksidēšanās produktos. Laboratorijās to visbiežāk uzglabā petrolejā.

Reakcijā ar gaisu vai tīru skābekli nātrijs veido nātrija peroksīdu Na2O2 jeb Na−O−O−Na.

Nātrijs reaģē ar visiem nemetāliem, izņemot inertās gāzes. Ar fluoru un hloru tas savienojas parastos apstākļos. Nātrija gabaliņu un sēra pulvera maisījums sprakšķēdams uzliesmo, ja to nedaudz paberž piestiņā. Paaugstinātā temperatūrā nātrijs reaģē ar ūdeņradi, bromu, jodu, fosforu un oglekli, bet elektriskajā lokā tas savienojas arī ar slāpekli. Reakcijā ar oglekli nātrijs veido nātrija karbīdu Na2C2 jeb Na−C=C−Na.

Nātrijs reaģē ar daudzām saliktām vielām, arī ar ūdeni. Šajā reakcijā izdalās tik daudz siltuma, ka nātrijs, kas peld virs ūdens, izkūst un šķidras lodītes veidā pārvietojas pa ūdens virsmu tik ilgi, līdz pilnīgi izreaģē, veidojot nātrija hidroksīdu un ūdeņradi. Nātrija hidroksīda klātbūtni šķīdumā pierāda ar indikatoru, bet ūdeņradi konstatē, to aizdedzinot pie mēģenes vaļējā gala.

Sārmu metālu reakcijas ar koncentrētām skābēm ir aktīvas oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, kuras var izraisīt eksploziju, tomēr nātrija iedarbība ar koncentrētu sālsskābi noris samērā mierīgi. Šajā reakcijā nātrijs reaģē gan ar ūdeni, gan ar hlorūdeņradi — izdalās ūdeņradis, bet sālsskābē pēc neilga laika parādās baltas nātrija hlorīda nogulsnes, jo veidojas piesātināts šķīdums.

Nātrija joni liesmu iekrāso raksturīgā dzeltenā krāsā (tā saucamā nātrija D līnija).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nātriju lieto ielu apgaismošanas spuldzēs, tās ir ekonomiskas un izstaro dzeltenu gaismu.