Nītaure

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nītaure
—  Lielciems  —
Nītaures dzirnavas
Nītaures dzirnavas
Nītaure
Red pog.png
Nītaure
Koordinātas: 57°04′13″N 25°11′32″E / 57.07028°N 25.19222°E / 57.07028; 25.19222Koordinātas: 57°04′13″N 25°11′32″E / 57.07028°N 25.19222°E / 57.07028; 25.19222
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Amatas novads
Pagasts Nītaures pagasts
Augstums vjl 155 m
Iedzīvotāji (2007)[1]
 - kopā 450
Pasta nodaļa LV-4112 Nītaure

Nītaure ir ciems Amatas novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Mergupes krastos autoceļu P3 un P32 krustojumā 32 km no novada domes „Ausmās“ un 80 km no Rīgas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nītaures luterāņu baznīca (pēc 1770. gada).

Līdz Livonijas krusta karu sākumam tagadējā Nītaures apkārtne atradās uz robežas starp līvu Satezeles un letgaļu Autines zemēm. Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma un 1212. gada Autines sacelšanās to savā pārvaldībā ieguva Zobenbrāļu ordenis, vēlāk Livonijas ordenis to iekļāva Siguldas komturijā (1231-1432). 1277. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Nortekens Nītaurē (vācu: Nithow, Nitau) uzcēla cietoksni. 1498. gadā pirmo reizi minēta Nītaures Sv. Katrīnas baznīca. Livonijas kara rezultātā Nītaure nonāca Livonijas Pārdaugavas hercogiste sastāvā, Poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā Nītaures pili ieņēma zviedri, bet jau tajā pašā gadā Polijas-Lietuvas karaspēks pili atkaroja. 1624. gada revīzijā Nītaures pils ir raksturota kā veca un sabrukusi pils, kurai ir tikai viens apdzīvots ērbērģis. Ap 1630. gadu Mālpils draudzei bija kopīgs mācītājs ar Nītaures draudzi, jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. Zviedru Vidzemes laikā 1669. gadā Nītaures muižas ķīlu īpašnieks Lamperts Jonsons uzcēla jaunu dievnamu.

Pēc Lielā Ziemeļu kara Nītaure nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1761. gada 15. aprīlī Krievijas ķeizariene Elīzabete par nopelniem Septiņgadu karā Nītaures muižu kopā ar Annas, Mārcienas un Mores muižām piešķīra senatoram un ģenerālgubernatoram grāfam Vilhelmam Georgam fon Fermoram (1702-1771), kas baznīcai dāvināja trīs zvanus. Divas nedēļas pēc sievas nāves viņš uz senās ordeņa pils pamatiem 1762. gadā lika pamatus jaunai mūra baznīcai, kuras celtniecībai daļēji izmantoti tās gruveši.[2]

Apdzīvotā vieta pie Nītaures muižas centra sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē, kad muižas īpašnieks sāka izdalīt apbūves gabalus. 1897. gadā Nītaurē bija 560 iedzīvotāji, notika trīs gadatirgi.[3] Pēc 1920. gada agrārās reformas Nītaures muižu atņēma tās pēdējam īpašniekam Vilhelmam Konstantīnam Stenbokam – Fermoram. 1925. gadā Nītaurei tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā ciemā bija 362 iedzīvotāji.

Nītaurē atrodas pagasta administrācija, vidusskola, bērnudārzs, mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, bibliotēka, pasts.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Nītaures ev.lut. draudzes un baznīcas vēstures līkloči
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0