NASA

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
NASA logo

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu: National Aeronautics and Space Administration), plašāk zināma pēc abreviatūras NASA, ir neatkarīga[1] Amerikas Savienoto Valstu aģentūra, kas nodarbojas ar kosmiskajiem pētījumiem. Dibināta 1958. gada 29. jūlijā. Tās priekštece bija Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā (NACA), kas tika izveidota 1915. gada 3. martā. NASA galvenā mītne atrodas Vašingtonā. Kopš 2009. gada 15. jūlija NASA administrators ir Čārlzs Boldens, bijušais astronauts, četru kosmisko lidojumu veterāns.

2012. gadā NASA gada budžets bija 17,8 miljardi dolāru. 2009. gada februārī ASV jaunievēlētais prezidents Baraks Obama pieprasīja un Senāts apstiprināja NASA 2009. finanšu gada budžeta palielinājumu par 1 miljardu USD, iepriekš NASA gada budžets bija 16,8 miljardi USD. Budžeta palielinājumam pirmkārt jānodrošina NASA pilotējamās programmas transformācija no Space Shuttle uz Constellation, kuras sastāvā vienreiz izmantojamie nesēji Ares I un Ares V, orbitālais kosmosa kuģis Orion un Mēness ekspedīcijas modulis Altair.

NASA aģentūru veido piecu programmu pārvaldes:[1] Aeronautikas un kosmosa tehnoloģiju, Kosmosa zinātnes un izmantošanas, Kosmisko lidojumu, Kosmisko sakaru un datu un Kosmosa staciju pārvaldes.

NASA projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mercury[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Glens bija pirmais amerikāņu astronauts, kas nonāca Zemes orbītā

Mercury projekta mērķis bija Zemes orbītā nogādāt cilvēku, ko 1962. gada 20. februārī paveica Mercury-Atlas 6 ar Džonu Glenu (Padomju Savienība paspēja agrāk nosūtīt kosmosā pirmo cilvēku Juriju Gagarinu). Sākotnējo izpēti un plānošanu veica Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā (NACA), bet pēc NASA izveides projektu pārņēma tā.

Gemini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gemini projekta mērķis bija attīstīt kosmisko lidojumu tehnoloģijas, lai varētu realizēt Apollo programmu — cilvēka izkāpšanu uz Mēness. No 1965. līdz 1966. gadam tika veikti 10 pilotējami lidojumi, katrā pa diviem kosmonautiem. To laikā tika veikta pirmā amerikāņu iziešana kosmosā, orbitālie manevri, tai skaitā tuvošanās un saslēgšanās ar citu objektu.

Apollo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apollo programmas mērķis bija veikt cilvēku nolaišanos uz Mēness. Šo plānu 1961. gadā paziņoja prezidents Džons Kenedijs, un 1969. gada 20. jūlijā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēks (Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins) izkāpa uz Mēness. Līdz 1972. gadam vēl piecās Apollo misijās tika veikta nolaišanās uz Zemes pavadoņa.

Skylab[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skylab orbitālā stacija, kad to atstāja pēdējā tās apkalpe Skylab 4

1973. gadā NASA Zemes orbītā nosūtīja pirmo orbitālo staciju Skylab. Lai gan tā tika sabojāta, NASA nosūtīja apkalpi, kas to salaboja. Apkalpe uz borta pavadīja 28 dienas. Šajā laikā tā veica vairākus eksperimentus un fizioloģiskos testus, kā arī novēroja Sauli un Zemi. Nākošās apkalpes pavadīja attiecīgi 58 un 84 dienas. Arī tās veica eksperimentus un novērojumus.

Space Shuttle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Space Shuttle

Space Shuttle bija daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa programma. Tā apvieno kosmiskā nesēja, pilotējama kosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas. Tas spēj derīgo kravu līdz 22,7 t nogādāt orbītā, kā arī atgriezt atpakaļ uz zemes (līdz 15 t). Kuģa apkalpē parasti ir 5-7 astronauti. Programma noslēdzās 2011. gadā.

Orbitālās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā orbītā ap Zemi NASA palaida Habla kosmisko teleskopu. NASA ir palaidusi arī vairākas citas orbitālās observatorijas, piemēram, rentgenstaru teleskopu Chandra un infrasarkano teleskopu IRAS.

Starptautiskā kosmosa stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SKS pēc Discovery (STS-133) atvienošanās 2011. gada 11. martā

1998. gadā tika palaists pirmais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) modulis. Šajā projekti ir iesaistīta ne tikai NASA, bet arī Kanādas kosmosa aģentūra, Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra, Eiropas Kosmosa aģentūra un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra. Pirmā pastāvīgā apkalpe stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī. Pašlaik SKS ilglaicīgi var uzturēties sešu cilvēku apkalpes. Sākotnēji apkalpe bija trīs cilveku sastāvā, bet sakarā ar ASV kosmoplāna Columbia katastrofu no 2003. līdz 2006. gadam apkalpes bija samazinātas līdz diviem cilvēkiem. No 2009. gada pastāvīgās apkalpes lielums ir paplašināts līdz 6 cilvēkiem. Īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklē pilotējamie kosmosa kuģi Sojuz-TMA un Space Shuttle (līdz 2011. gadam).

Lai apgādātu staciju ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, dažādiem materiāliem, iekārtām un citām lietām, krievu puse izmanto transportkuģi Progress, bet amerikāņu puse — Space Shuttle (līdz 2011. gadam). Pirmais Eiropas gatavotais bezpilota transportkuģis ATV Jules Verne SKS apgādei tika palaists 2008. gadā. Japāna sava kuģa H-II Transfer Vehicle pirmo eksemplāru HTV-1 palaida 2009. gadā. 2012. gadā paredzēta privāti būvēta transportkuģa Dragon palaišana uz staciju; ar to iespējams nogādāt kravu arī atpakaļ uz zemi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 National Aeronautics and Space Administration (NASA) (angliski). britannica.com. Atjaunināts: 2012-09-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]