Nacionālā basketbola asociācija

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no NBA)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nacionālā basketbola asociācija
Aktuāla sezona vai čempionāts 2014. gada NBA finālsērija
Nacionālā basketbola asociācija
NBA logo ar Džerija Vesta siluetu
Sports Basketbols
Dibināta 1946. gada 6. jūnijs
Komisārs Ādams Silvers
Pirmā sezona 1946.—1947. gada BAA sezona
Komandu skaits 30
Valsts/reģions Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (29 komandas)
Karogs: Kanāda Kanāda (1 komanda)
Reģions FIBA Americas (Amerika)
Pēdējā čempione (komanda) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sanantonio "Spurs" (5. tituls)
Visvairāk čempiona titulu Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bostonas "Celtics" (17 tituli)
TV partneri ABC
TNT
ESPN
NBA TV
Mājaslapa www.nba.com

Nacionālā basketbola asociācija (angļu: National Basketball Association), saīsināti NBA, ir vadošā vīriešu profesionālā basketbola līga pasaulē. Tā ir viena no četrām nozīmīgākajām Ziemeļamerikas profesionālajām sporta līgām (pārējas ir NFL, MLB un NHL).[1] 1946. gada 6. jūnijā Ņujorkā tika dibināta Amerikas basketbola asociācija (BAA), bet 1949. gada 3. augustā tā apvienojās ar Nacionālo basketbola līgu, dibinot Nacionālo basketbola asociāciju.

Šobrīd NBA spēlē 30 komandas — 29 no ASV un 1 no Kanādas —, kas ir sadalītas pēc ģeogrāfiskā principa Austrumu un Rietumu konferencē. Abas konferences ir sadalītas vēl sīkāk 3 divīzijās, un katrā divīzijā ir pa piecām komandām. Regulārās sezonas laikā ikviena komanda nospēlē 82 spēles, pēc kurām katrā konferencē tiek noskaidrotas 8 labākās komandas, kas turpina cīņu izslēgšanas spēlēs. Izslēgšanas spēlēs ir jāiegūst četras uzvaras pret konkrētu komandu, lai tiktu nākamajā kārtā. Lai iekļūtu finālsērijā, izslēgšanas spēlēs kopā ir jāuzveic trīs savas konferences komandas. Finālsērijā abu konferenču labākās komandas līdz četrām uzvarām noskaidro jaunos NBA čempionus. Veiksmīgākā komanda NBA pastāvēšanas vēsturē ir Bostonas "Celtics", kas 17 reizes ir izcīnījusi čempiontitulu, tai seko Losandželosas "Lakers", kas par čempioniem ir kļuvusi 16 reizes.

Līgas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1946. gadā lielo hokeja arēnu īpašnieki ASV Ziemeļaustrumos un Vidējos Rietumos un Kanādā nodibināja Amerikas basketbola asociāciju (Basketball Association of America). 1946. gada 1. novembrī Toronto, Kanādā, tika aizvadīta spēle starp Toronto "Huskies" un Ņujorkas "Knickerbockers" Maple Leaf Gardens arēnā, kas pašlaik tiek uzskatīts kā līgas dibināšanas datums un pirmā oficiālā spēle līgas vēsturē.[2]

1949. gada 3. augustā ABA piekrita apvienoties ar Nacionālo basketbola līgu, tā dibinot jauno Nacionālo basketbola asociāciju.[3] Līgu apvienošanas brīdī tajā spēlēja 17 klubi.[3] 1950. gadu laikā dalībnieku skaits samazinājās līdz tikai 8 klubiem, no kuriem visi arī pašlaik spēlē NBA ("Knicks", "Celtics", "Warriors", "Lakers", "Royals"/"Kings", "Pistons", "Hawks" un "Nationals"/"76ers"). Šajā dekādē 5 NBA čempiontitulus izcīnīja Mineapolisas "Lakers" ar komandas līderi Džordžu Mikanu. "Lakers" kļuva par pirmo līgas "dinastiju".[4] 1954. gadā tika ieviests 24 sekunžu uzbrukuma laiks.[5]

1957. gadā līgā debitēja centrs Bils Rasels, kurš pievienojās Bostonas "Celtics". Komandas sastāvā jau bija Bobs Kūzijs un treneris Reds Auerbahs. Kopā ar B. Raselu "Celtics" izcīnīja 11 NBA čempiontitulus, tai skaitā 8 sezonas pēc kārtas no 1958.—1959. gada sezonas līdz 1965.—1966. gada sezonai.[6]

1959. gadā līgā "Warriors" sastāvā debitēja Vilts Čemberlens, viņš kļuva par vienu no līgas lielākajām 1960. gadu zvaigznēm. Viņa cīņa ar B. Raselu kļuva par vienu no labākajām individuālajām sacensībām līgas vēsturē. Šīs desmitgades laikā notika vairāku komandu pārcelšanās uz lielākām pilsētām un jaunu komandu veidošanās. 1967. gadā tika dibināta Amerikas basketbola asociācija. ABA pastāvēšanas laikā notika sīva sāncensība starp abām līgām.

Laika posmā no 1966. līdz 1974. gadam līgas dalībnieku skaits pieauga no 9 līdz 17 komandām.[7] 1976. gadā ABA izjukšanas un apvienošanās ar NBA rezultātā NBA pievienojās 4 jaunas komandas. Kopējais komandu skaits jau bija 22. 1970. gadu lielākās līgas zvaigznes bija Karīms Abduldžabars, Riks Berijs, Deivs Kouvenss, Džūliuss Īrvings, Valts Freizers, Ērtiss Džilmors, Džordžs Gervins, Dens Izels un Pīts Maravičs.

1979. gada NBA tika ieviests ABA atklātais jauninājums — trīspunktu metienu līnija. Šajā pašā gadā līgā debitēja Lerijs Bērds ("Celtics") un Maģiskais Džonsons ("Lakers"), līdz ar viņu debiju sākās paaugstināta interese par NBA visas valsts mērogā. 1984. gadā viņi abi pirmoreiz spēlēja finālā. Lai arī šoreiz uzvarēja "Celtics", pēc tam "Lakers" ar Maģisko Džonsonu kā saspēles vadītāju ieguva piecus titulus, kamēr "Celtics" ar L. Bērdu sastāvā — 3 titulus. 1980. gadu sākumā līgai pievienojās 23. komanda — Dalasas "Mavericks". 1984. gada 1. aprīlī savu darbu uzsāka pašreizējais NBA komisārs Deivids Stērns.

1984. gadā Čikāgas "Bulls" sastāvā debitēja visu laiku izcilākais basketbolists Maikls Džordans. Viņa ienākšana līgā pienesa vēl lielāku līdzjutēju interesi par NBA. Tāpat līgai pievienojās vēl vairākas komandas. M. Džordans un Skotijs Pipens palīdzēja "Bulls" tikt pie 6 NBA čempiontituliem 1990. gadu laikā. 1992. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Barselonā pirmoreiz tika atļauts piedalīties NBA profesionāļiem. ASV izlase izcīnīja uzvaru turnīrā un tika nosaukta par "Sapņu komandu" ("Dream team"). Komandas sastāvā bija Maikls Džordans, Lerijs Bērds, Maģiskais Džonsons, Deivids Robinsons, Patriks Īvings, Skotijs Pipens, Klaids Drekslers, Karls Malons, Džons Stoktons, Kriss Malins, Čārlzs Bārklijs un Kristians Letners. 1995. gadā līgai pievienojās 2 klubi no Kanādas (Vankūveras "Grizzlies" un Toronto "Raptors"). Pēc "Grizzlies" pārcelšanās 2001. gadā uz Memfisu, ASV "Raptors" palika vienīgais Kanādā bāzētais klubs. 1996. gadā NBA dibināja līgu sievietēm: WNBA. 1998. gadā NBA īpašnieki uzsāka lokautu, kas ilga 191 dienu. Lokauta dēļ 1998.—1999. gada regulārā sezona tika saīsināta līdz 50 spēlēm un nenotika Visu zvaigžņu spēle.

Kopš 1998. gada līgā sāka dominēt Rietumu konferences komandas, "Lakers" un Sanantonio "Spurs" izcīnot 9 titulus pēdējo 12 gadu laikā. "Lakers" izcīnīja trīs titulus pēc kārtas no 1999.—2000. līdz 2001.—2002. gada sezonai ar Šakilu O'Nīlu un Kobi Braientu sastāvā. 2003. gadā atkal uzvaru izcīnīja "Spurs". 2004. gadā "Lakers" uzvarēja, Š. O'Nīls tika aizmainīts uz Maiami "Heat", bet Šarlotas "Bobcats" kļuva par 30. NBA komandu. "Lakers" un "Spurs" dominance līgā turpinājās 2007. gadā, kad čempionu titulu izcīnīja "Spurs", finālā pārspējot Klīvlendas "Cavaliers" vienību ar Lebronu Džeimsu sastāvā. 2008. gadā uzvaru čempionātā svinēja "Celtics", kas ar "lielo trijnieku" Polu Pīrsu, Reju Allenu un Kevinu Gārnetu sastāvā finālsērijā pārspēja "Lakers" vienību. 2009. gadā 15. titulu kluba vēsturē izcīnīja "Lakers", komandas līderis joprojām bija K. Braients.[8]

2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēle notika Cowboys Stadium amerikāņu futbola stadionā, to apmeklēja 108 713 skatītāji,[9] kas ir basketbola spēļu apmeklētības rekords. 2010. gada finālsērijā 13. reizi līgas pastāvēšanas vēsturē tikās "Celtics" un "Lakers". "Lakers" uzvarēja septiņu spēļu sērijā.[10]

NBA komandas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Map of USA and Canada, NBA, zoom.svg

Piezīmes
  1. Zvaigznīte (*) norāda kluba pārcelšanos. Vairāk informācijas variet gūt attiecīgo komandu rakstos.
  2. Fortveinas "Pistons", Mineapolisas "Lakers" un Ročesteras "Royals" visas pievienojās NBA (BAA) 1948. gadā no NBL.
  3. Sīkrausas "Nationals" un Tri-Cities "Blackhawks" pievienojās NBA 1949. gadā kā daļa no BAA-NBL apvienošanās.
  4. Indiānas "Pacers", Ņujorkas "Nets", Sanantonio "Spurs" un Denveras "Nuggets" pievienojās NBA 1976. gadā kā daļa no NBA-ABA apvienošanās.

Regulārā sezona[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vasaras pārtraukuma komandas uzsāk pirmssezonas treniņnometni septembra beigās. Tās ļauj komandas trenerim pārbaudīt spelētājus, īpaši līgas debitantus, sagatavot spēlētājus regulārajai sezonai un sastādīt 12 cilvēku lielu komandas pieteikumu regulārajai sezonai, papildus 12 spēlētājiem komandai ir jāpiesaka 3 neaktīvie spēlētāji, ar ko komanda uzsāks regulāro sezonu. Komandām ir tiesības spēlētājus ar mazāk kā 2 gadu pieredzi NBA nosūtīt uz Attīstības līgu. Pēc treniņnometnes komandas aizvada pirmssezonas pārbaudes spēles. NBA regulārā sezona sākas oktobra pēdējā nedēļā. Katra komanda sezonas laikā aizvada 82 spēles, mājās un izbraukumā pa 41 spēlei. Ar savas divīzijas komandām tiek aizvadītas 4 spēles (kopumā 16), ar savas konferences atlikušo divi divīziju komandām tiek aizvadītas 3 vai 4 spēles (kopumā 36) un ar otras konferences komandām tiek aizvadītas 2 spēles (kopumā 30).

NBA pašlaik ir viena no 2 Ziemeļamerikas "lielā četrinieka" līgām, kurās regulārās sezonas spēles tiek aizvadītas ar visām līgas komandām, otra ir Nacionālā hokeja līga (NHL). ASV augstākā futbola līga (MLS) komandas arī aizvada spēles katra ar katru, taču MLS nav "lielā četrinieka" līga. Katra komanda uzņem savā mājas arēnā un dodas izbraukumā pie katras komandas vismaz vienu reizi sezonā.

Februārī katru gadu tiek aizvadīta Visu zvaigžņu spēle. Fani ASV, Kanādā un internetā balso par abu konferenču spēles starta pieciniekiem. Komandu treneri balsojumā nosaka pārējos 14 spēles dalībniekus. Pašā spēlē Austrumu komanda sacenšas pret Rietumu komandu. Spēlē vislabāko sniegumu parādījušais spēlētājs saņem Visu zvaigžņu spēles vērtīgākā spēlētāja balvu. Citi Visu zvaigžņu spēles nedēļas notikumi ir jauno spēlētāju izaicinājuma spēle, kurā sacenšas līgas debitanti pret spēlētājiem, kas līgā aizvada otro sezonu, trīspunktu metienu konkurss, slam-dunk konkurss.

Īsi pēc Visu zvaigžņu spēles beidzas darījumu laiks, kas ir 16. sezonas trešdiena (parasti februāris). Pēc šī datuma komandas vairs nevar mainīties ar spēlētājiem. Parasti lielākie darījumi notiek pēdējā dienā.

Aprīļa vidū beidzas regulārā sezona. Šajā laikā sākas balsojums par individuālajām balvām. Labākā rezervista balva tiek piešķirta labākajam uz maiņu nākošajam spēlētājam (spēlētājam jābūt vairāk spēlēs iznākušam uz maiņu nekā spēli sākušam starta sastāvā). Labākā debitanta balva tiek piešķirta labākajam spēlētājam, kurš līgā aizvada pirmo sezonu. Visvairāk progresējušākā spēlētāja balva tiek piešķirta spēlētājam, kurš ir uzrādījis vislielāko progresu savā spēlē salīdzinājumā ar iepriekšējās sezonas. Labākā spēlētāja aizsardzībā balva tiek piešķirta līgas labākam spēlētājam aizsardzībā. Labākā trenera balva tiek piešķirta tās komandas galvenajam trenrism, kurš visvairāk ir veicinājis komandas panākumus. Visvērtīgākā spēlētāja balva tiek piešķirta spēlētājam, kurš ir devis vislielāko ieguldījumu komandas panākumos attiecīgajā sezonā. Sporting News piešķirtā labākā ģenerālmenedžera balva tiek piešķirta tās komandas ģenerālmenedžerim, kurš ir izrādījis vislabāko darbu, lai veicinātu savas komandas panākumus.

Pēc sezonas tiek nosauktas Visas NBA simboliskās izlases, aizsardzības simboliskās izlases un debitantu simboliskās izlases. Tiek nosauktas trīs NBA izlases, katra no tām sastāv no 5 spēlētajiem (2 aizsargi, 2 uzbrucēji, 1 centrs). Tiek nosauktas divas aizsardzības izlases, kurās katrā ir 5 labākie aizsardzības spēlētāji no katras pozīcijas. Vēl tiek nosauktas divas debitantu izlases, katra no tām sastāv no 5 spēlētajiem neatkarīgi no spēlētāju pozīcijas.

Latvieši NBA[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz šim NBA spēlējuši tikai divi Latvijas basketbolisti. 1992.—1993. gada sezonā 13 spēles Minesotas "Timberwolves" sastāvā aizvadīja Gundars Vētra, bet pašlaik līgā spēlē Andris Biedriņš, kurš pārstāv Goldensteitas "Warriors". Viņš tika draftēts kā pirmais no latviešu basketbolistiem 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru.

2011. gada NBA draftā ar kopējo 42. numuru tika draftēts Dāvis Bertāns (viņu draftēja Indiānas "Pacers", taču tiesības uz spēlētāju tika atdotas Sanantonio "Spurs"). 2013. gada NBA draftā ar kopējo 60. numuru tika draftēts Jānis Timma (viņu draftēja Memfisas "Grizzlies").

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Darren Everson (2009-05-07). The Four Sports Commissioners Weigh In (angliski). The Wall Street Journal. Atjaunināts: 2011-11-16.
  2. History of Basketball in Canada. NBA Media Ventures, LLC. Atjaunināts: 2007-04-13.
  3. 3,0 3,1 NBA is born. History. Atjaunināts: July 29, 2010.
  4. 1949-51: Lakers Win First NBA Finals. Atjaunināts: July 30, 2010.
  5. NBA Rules History. NBA (May 8, 2008). Atjaunināts: July 30, 2010.
  6. Championship Wins | Celtics.com - The official website of the Boston Celtics
  7. 1970-71 SEASON OVERVIEW. NBA. Atjaunināts: July 30, 2010.
  8. Redemption: Bryant leads Lakers to 15th NBA title. Yahoo! Sports (June 15, 2009). Atjaunināts: August 5, 2010.
  9. MacMahon, Tim (February 15, 2010). Record crowd at All-Star Game. ESPN. Atjaunināts: July 25, 2010.
  10. Lakers edge Celtics in Game 7, win 16th title. Yahoo! Sports (June 18, 2010). Atjaunināts: July 30, 2010.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]