Nīderlande

Nīderlandes Karaliste Koninkrijk der Nederlanden
Karogs Ģerbonis
Devīze: Je maintiendrai  (franciski) Ik zal handhaven  (nīderlandiski) Man jāstāv stingri
Himna: Het Wilhelmus
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Amsterdama1 52°21′N 04°52′E
Valsts valodas		nīderlandiešu valoda2
Etniskās grupas (2008)		80,7% nīderlandieši 15,0% ES pilsoņi 4,3% citi
Valdība		Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
-	Monarhs	Vilems Aleksandrs
-	Premjerministrs	Marks Rite
Neatkarība		no Felipes II pēc Astoņdesmitgadu kara
-	Deklarēta	1581. gada 26. jūlijā
-	Atzīta	1648. gada 30. janvārī3
Iestāšanās ES		1957. gada 25. martā
Platība
-	Kopā	41 526 km² (135.)
-	Ūdens (%)	18,41
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. g.	16 440 113 (61.)
-	Blīvums	396/km² (25.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$676,895 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$40 764
HDI (2010)		▲ 0,890 (ļoti augsts) (7.)
Valūta		Eiro4 (EUR)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.nl5
ISO 3166-1 kods		528 / NLD / NL
Tālsarunu kods		+31
1	Lai arī Amsterdama ir konstitucionālā galvaspilsēta, valdība atrodas Hāgā.
2	Oficiāla ir arī rietumfrīzu valoda, lai arī tajā runā tikai Frīzijā; Nīderlandes lejassakšu un limburgiešu valoda ir oficiāli atzītas reģionālas valodas.
3	Vestfālenes miera līgums
4	Pirms 2002. gada Nīderlandes guldenis
5	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]), oficiālais nosaukums Nīderlandes Karaliste (Koninkrijk der Nederlanden), ir Rietumeiropas valsts. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos — ar Beļģiju. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Lai gan valsts galvaspilsēta ir Amsterdama, valsts valdība atrodas Hāgā. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa.

Regulāri Nīderlande tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Karalistes pakļautībā atrodas arī vairākas bijušās kolonijas Mazajās Antiļu salās: Aruba, Bonaire, Kirasao, Saba, Sintēstatiusa un Sintmārtena (izņemot Arubu, pārējās teritorijas agrāk veidoja Nīderlandes Antiļas).

Vēsture

Viduslaikos Nīderlande bija sadrumstalota mazās valstiņās, hercogistēs. Katrai no tām bija savs valdnieks un tās bieži savā starpā karoja. 14. gadsimtā par vairums valstiņām kontroli ieguva Filips Plikpauris (Filips de Stoute). No 1385. līdz 1433. gadam viņš un viņa pēcteči bija apvienojuši teju vai visu mūsdienu Nīderlandes teritoriju vienā vienotā valstī. Kad 1477. gadā tika nogalināts Šarls Plikpauris (franču: Charles le Téméraire), valsti mantoja viņa meita Burgundijas Marija, kas apprecējās ar Maksimiliānu I no Habsburgu dinastijas. Līdz ar to, šajā teritorijā daudzus turpmākos gadus valdīja šīs dinastijas pārstāvji.

Ģeogrāfija

Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra.

Nīderlande satelītuzņēmums 2000. gada maijā

Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme".

Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas.

Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150-320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 m.

Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju ietekas: Reinas, Māsas un Seldas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņainas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks.

Nīderlandes klimats ir mērens jūras klimats, vasara nav karsta, bet ziema nav auksta. Jūlija vidējā temperatūra ir 16-17 °C, janvārī tā ir ap +2 °C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.

Valdība

Nīderlande ir konstitucionālā monarhija ar parlamentu (Staten Generaal), kuru veido divas palātas: Nīderlandes senāts (75 locekļi) un Nīderlandes apakšpalāta (150 locekļi). Senāta locekļus ievēl netiešās velēšanās, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Apakšpalātas locekļus ievēl vispārējās vēlēšanās. Abu palātu locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Valsts galva ir monarhs, pašlaik karaliene Beatrikse, bet valdības galva ir premjerministrs, kopš 2010. gada 14. oktobra Marks Rite (Mark Rutte).

Demogrāfija

Aptuveni 80% no valsts iedzīvotājiem ir nīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji no Indonēzijas, Marokas, Surinamas un Turcijas.

67% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Lielākās Nīderlandes pilsētas ir Amsterdama, Roterdama, Hāga un Utrehta. Šīs pašas pilsētas ap sevi veido arī lielākās valsts aglomerācijas.

Vieta	Pilsēta	Province	Iedz.	Vieta	Pilsēta	Province	Iedz.	Amsterdama
1	Amsterdama	Ziemeļholande	778 825	11	Apeldorna	Gelderlande	155 726
2	Roterdama	Dienvidholande	611 000	12	Enshede	Overeisela	154 017
3	Hāga	Dienvidholande	488 553	13	Hārlema	Ziemeļholande	150 611
4	Utrehta	Utrehta	307 081	14	Arnema	Gelderlande	147 018
5	Eindhovena	Ziemeļbrabante	213 809	15	Amersforta	Utrehta	126 750
6	Tilburga	Ziemeļbrabante	203 492	16	Dordrehta	Dienvidholande	118 540
7	Almere	Flevolande	188 160	17	Zūtermēra	Dienvidholande	118 020
8	Groningena	Groningena	187 298	18	Zvolle	Overeisela	118 000
9	Breda	Ziemeļbrabante	173 299	19	Leidene	Dienvidholande	117 480
10	Neimegena	Gelderlande	164 165	20	Māstrihta	Limburga	116 200

Tautsaimniecība

Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana.

Kultūra

Nīderlande ir vairāku slavenu gleznotāju dzimtene. No tiem slavenākie ir Rembrants, Johanness Vermērs, Jans Stēns, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Sports

Vispopulārākais sporta veids Nīderlandē ir futbols. Nīderlandes futbola izlase trīs reizes ir spēlējusi Pasaules kausa finālā (1974., 1978. un 2010. gadā). Visas trīs reizes tā piekāpās saviem pretiniekiem. Dažādus Eiropas futbola kausus ir ieguvuši šādi nīderlandiešu futbola klubi: Amsterdamas "Ajax", Roterdamas "Feyenoord" un PSV Eindhoven. Slavenākie nīderlandiešu futbolisti ir Johans Kruifs, Marko van Bastens, Rūds Gullits, Deniss Bergkamps, Patriks Kleiverts un Rūds van Nistelrojs.

Nākošie populārākie sporta veidi ir lauka hokejs un volejbols. No individuālajiem sporta veidiem vispopulārākie ir teniss, vingrošana un golfs.

Nīderlandes sportisti Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir ieguvuši 230 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs — 78 medaļas.

Ārējās saites

• Nīderlandes pārvaldes mājaslapa
• Nīderlandes provinces
• Holandes tūrisma biroja mājaslapa