Nabla
Nabla jeb Hamiltona operators ir diferenciāls operators, ko lieto vektoru analīzē. To var pierakstīt kā formālu vektoru:
kur
apzīmē parciālo atvasinājumu pēc mainīgā x.
Satura rādītājs |
Pielietojums[izmainīt šo sadaļu]
Operatoru nabla var izmantot, lai kompakti pierakstītu sarežģītas vektoru analīzes izteiksmes, kā arī atvieglotu darbības ar tām. Ar tā palīdzību var definēt citus svarīgus vektoru analīzes jēdzienus, piemēram, gradients, diverģence, rotors, atvasinājums norādītajā virzienā un Laplasa operators jeb Laplasiāns. Šos jēdzienus plaši izmanto matemātiskajā fizikā, hidrodinamikā[1] un kvantu mehānikā.
Gradients[izmainīt šo sadaļu]
Skalāra lauka ƒ(x,y,z) gradientu var pierakstīt kā vektora
un skalārās funkcijas ƒ formālu reizinājumu:
Diverģence[izmainīt šo sadaļu]
Ja
ir vektoru lauks, kura komponentes apraksta skalāras funkcijas
,
un
, tad šī lauka diverģenci var pierakstīt kā vektoru
un
formālu skalāro reizinājumu:
Rotors[izmainīt šo sadaļu]
Vektoru lauka
rotoru var pierakstīt kā vektoru
un
formālu vektoriālo reizinājumu:
Atvasinājums norādītajā virzienā[izmainīt šo sadaļu]
Skalāra lauka ƒ(x,y,z) atvasinājumu vektora
virzienā aprēķina pēc formulas[2]
Ar operatora nabla palīdzību šo izteiksmi var pierakstīt divos ļoti līdzīgos veidos:
Pirmajā gadījumā vispirms tiek aprēķināts vektoru
un
formāls skalārais reizinājums un tad ar iegūto operatoru iedarbojas uz funkciju ƒ, formāli sareizinot abus objektus kā skalārus lielumus. Otrajā gadījumā aprēķina vektora
formālu skalāro reizinājumu ar vektoru
.
Laplasiāns[izmainīt šo sadaļu]
Laplasa operators ir skalārs operators, ko, līdzīgi operatoram nabla, var pielietot gan skalāriem, gan vektoru laukiem. To var definēt kā operatora nabla formālu skalāro reizinājumu pašam ar sevi:
Saīsināti šo sakarību mēdz pierakstīt arī šādi:
Atšķirības no parasta vektora[izmainīt šo sadaļu]
Lielākoties ar operatoru nabla var darboties kā ar parastu vektoru, taču dažos gadījumos ir jābūt uzmanīgam.[3] Piemēram, ja
ir vektoru lauks, tad tā skalārais reizinājums ar operatoru nabla nav komutatīvs:
jo pirmā izteiksme ir vienāda ar lauka
diverģenci, taču otra izteiksme ir vienāda ar operatoru
kas aprēķina lineāru kombināciju no atvasinājumiem.
Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Andrejs Cēbers, Teorētiskā hidrodinamika.
- ↑ Vitolds Gedroics, Atvasinājums norādītajā virzienā. Gradients, lekciju materiāli, Daugavpils Universitāte.
- ↑ Tai, Chen-To (1994), A survey of the improper use of ∇ in vector analysis, <http://hdl.handle.net/2027.42/7869>.
Papildus literatūra[izmainīt šo sadaļu]
- Schey, Harry Moritz (2005), Div, grad, curl, and all that: an informal text on vector calculus (4 izd.), W.W. Norton, ISBN 978-0-39-392516-6.









