Nacionālā Savienība "Taisnīgums"

Vikipēdijas lapa
Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
Priekšsēdētājs Viktors Birze
Dibināta 2003. gads
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2022) 287[1]
Ideoloģija
Oficiālās krāsas      Sarkana
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
0 / 60
Mājaslapa
taisnigums.lv
Partijas karogs

Nacionālā Savienība "Taisnīgums" (iepriekš Nacionālā Spēka Savienība) ir galēji labēja Latvijas nacionālistu politiskā partija (2003—2008), kas sevi uzskatīja par Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 pēcteci.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā politiskās organizācijas Helsinki-86 1.Kongresā tika ievēlēta jauna vadība un izveidota partija ar nosaukumu "Nacionālā Spēka Savienība". Par partijas vadītājiem kļuva priekšsēdētājs Aigars Prūsis un līdzpriekšsēdētājs Viktors Birze.

NSS startēja 2005. gada Liepājas domes vēlēšanās, bet ieguva tikai 2% balsu. 2005. gadā par Nacionālās Spēka Savienības biedru kļuva Kanādas rokgrupas RAHOWA ģitārists Džons Latvis (Jon Latvis). 2005. gada 19. decembrī tika nodibināta NSS 1. Rīgas grupa, kas pēc gada pārtapa par nodaļu.

2006. gada maijā sāka sarunas ar Tēvzemes savienību par kopēja saraksta veidošanu dalībai 9. Saeimas vēlēšanās, aicinot šai koalīcijai pievienoties arī citas nacionālās partijas, it īpaši Pensionāru un senioru partiju, taču beigās katra partija vēlēšanās tomēr piedalījās ar atsevišķu sarakstu. 9. Saeimas NSS priekšvēlēšanu programmā bija ietverti solījumi atjaunot nāvessodu, kā arī ieviest krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu. 2006. gadā par partijas priekšsēdētāju kļuva Viktors Birze.

Latviešu leģionāru atceres dienā 2007. gada 16. martā NSS kopā ar Klubu 415 rīkoja gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.

NSS kļuva plašāk pazīstama ar 16. marta Latviešu leģiona piemiņas dienas piemiņas pasākumu organizēšanu, protestiem pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm, kā arī mēģinājumiem reabilitēt holokaustā apsūdzēto latviešu lidotāju Herbertu Cukuru. Politisko partiju reformas gaitā NSS neiesniedza pieteikumu pārreģistrācijai un tika izslēgta no politisko partiju reģistra.[2] Daļa tās biedru iestājās partijā "Tēvzemes savienība".

Pēctecība Helsinki-86[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NSS sevi pasniedza kā īstenu Helsinki-86 mantinieci, jo partijā darbojās Helsinki-86 dibinātājs Raimonds Bitenieks. Taču Helsinki-86 un NSS programmas būtiski atšķīrās. Helsinki-86 cīnījās par cilvēktiesībām, arī par mazākuma tiesībām (pat aizstāvot domu par mazākumtautību skolām, lai novērstu asimilāciju). NSS savukārt iestājās pret jebkuru multinacionālu politiku.

Vēlēšanu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Nodotās balsis Procenti balsu Deputātu vietas
2005 Pašvaldību vēlēšanas Liepāja — 400 Liepāja — 2,01% -
2006 9. Saeimas vēlēšanas 1172 0,13% -

NSS pazīstamākie biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viktors Birze, NSS priekšsēdētājs, uzņēmējs
  • Aigars Prūsis, NSS Liepājas nodaļas vadītājs
  • Kristaps Kaupe, IT speciālists, vienas no savulaik populārākajām Latvijas tīmekļa žurnālu sistēmām Blogiem.lv autors
  • Raimonds Bitenieks, NSS pārstāvis Minsterē (Vācija), CTAG "Helsinki 86" līdzdibinātājs
  • Edgars Dambītis, Atmodas laika aktīvists, viens no redzamākajiem CTAG "Helsinki 86" aktīvistiem Rīgā
  • Andris Priediņš, NSS Valdes loceklis, uzņēmējs
  • Modris Ozoliņš, NSS sociālais koordinators Liepājas rajonā, A/S "Liepājas metalurgs" Vides laboratorijas vadītājs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2023-02-28.
  2. «Desmit likvidējamām partijām piesakās kreditori, arī LPP/LC apvienībai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2008. gada 28. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]