Nacionālā Spēka Savienība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nacionālā Spēka Savienība
Nss logotips.png
Vadītājs Viktors Birze
Dibināta 1998.g
Ideoloģija galēji labējs nacionālisms,konservatīvisms
Starpt. organizācijās Eiropas Nacionālā fronte
Eiroparlamentā nav
Saeimā nav
Ministri nav
Pašvaldībās nav
Mājaslapa www.nss.lv
Skatīt arī Latvijas politika

Partijas Latvijā

Nacionālā Spēka Savienība (NSS) bija galēji labēja Latvijas nacionālistu politiskā partija. NSS uzskatīja sevi par Helsinki-86 pēcteci. NSS ir plašāk pazīstama ar 16. marta leģionāru piemiņas pasākumu organizēšanu, protestiem pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm, kā arī mēģinājumiem reabilitēt holokaustā apsūdzēto latviešu lidotāju Herbertu Cukuru. Politisko partiju reformas gaitā NSS neiesniedza pieteikumu pārreģistrācijai un tika izslēgta no politisko partiju reģistra.[1] Daļa tās biedru iestājās partijā "Tēvzemes savienība", kas 2008. g. 24. maijā nomainīja nosaukumu pret "Tēvzemes nacionālo spēku savienība"[2].

Ideoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

NSS ir nacionāli konservatīva partija, kas stingri iestājās par nacionālu latviešu Latvijas valsti. Partijas garīgais pamats ir tradicionālisma filozofija, kas ietver sevī kristīgās un latviskās vērtības. Ekonomiskā ziņā NSS programma ir vairāk kreisa, partija iestājas par sociālā taisnīguma principiem, daļēji valsts kontrolētu un plānotu ekonomiku.

9. Saeimas NSS priekšvēlēšanu programmā ir ietverti solījumi atjaunot nāvessodu, kā arī ieviest krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu.

Nacionālā Spēka Savienība (NSS) ir nacionāli konservatīva labējā virziena partija, leģendārās latviešu pretestības kustības „Helsinki-86” tiesiskā un idejiskā mantiniece, un mūsu rindās joprojām ir pirmie „Helsinki-86” dalībnieki, kas aizsāka latviešu tautas trešo Atmodu. Partijas darbība, atbilstoši laikmeta garam, ir orientēta uz jaunatni un tās kodolu veido ideālistiski, savu Tēviju mīloši latviešu jaunieši, kas tic savas nācijas spēkam un mūsu uzvarai. Kādas ir mūsu vērtības un pamatnostādnes? NSS garīgais pamats ir modernais nacionālisms. Laiki mainās, mainās cilvēki un apstākļi, tādēļ mēs neredzam jēgu rakstīt garas programmas, kuras visticamāk pēc neilga laika zaudēs savu aktualitāti. Daudz svarīgāk ir saglabāt mūžīgi nemainīgās pamatvērtības, un pamatnostādnes, un vienmēr būt kustībā, turot svētu galveno mērķi: latviešu nācija pāri visam!

Nacionālā Spēka Savienības pamatnostādnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Latviešu nācijas saglabāšana un attīstība NSS ir pārliecināta, ka Latvijas valsts pastāvēšanas jēga ir būt tai vietai, kur latviešu tauta var pastāvēt un netraucēti attīstīties, saglabāt etnisko identitāti, kopt savu kultūru un celt savu labklājību. Mēs uzskatām, ka pašreizējā politiskā sistēma ir radījusi apstākļus, kas ir galēji nelabvēlīgi latviešu, kā etniskas nācijas, izdzīvošanai un attīstībai ilgtermiņā. Tādēļ esam pārliecināti, ka vienīgi spēcīgs nacionālisms, kā latviešus vienojoša un valsts politikā dominējoša ideja, nodrošinās mūsu nācijas pastāvēšanu. Mūsu ideāls ir vienota latviešu tauta, kura ir solidāra kopēju interešu vārdā, kurā latvietis citu latvieti uztver nevis kā svešinieku vai konkurentu, bet kā savu tuvāko un vienmēr ir gatavs sniegt palīdzīgu roku. Ir nepieciešams noteikt latviešiem Latvijā pirmtiesības visās dzīves jomās, ko pieļauj arī starptautiskās tiesības, kritiskā gadījumā, ja nācijas dzīvība ir apdraudēta. Mēs vēlamies panākt, ka piederība pie latviešu tautas nozīmētu automātiskas tiesības uz labāk apmaksātu darbu, priekšrocības uzņēmējdarbībā, izglītībā un sociālajās garantijās. NSS iestājās par noteiktu, prolatvisku politiku attiecībā pret Latvijā dzīvojošajiem sveštautiešiem un uzskatām, ka Latvijā vieta ir to minoritāšu pārstāvjiem, kas mums ir mentāli un kulturāli tuvi, politiski lojāli, ir gatavi iekļauties latviskajā vidē, valodas telpā un dzīvot saskaņā ar latviešu tradīcijām, pasaules uzskatu, apzinoties, ka latvieši ir šīs valsts pamatnācija un saimnieki. Savukārt, tie sveštautieši, kuri ir latviešu nācijai nelojāli, nevēlas pieņemt latviešu valodu, latvisko vidi un citādi neiekļaujas latviešu nācijas kopējā tēlā, mums nav vajadzīgi, to izceļošana no Latvijas jāveicina visiem līdzekļiem. Pilsonības likumam jābūt stingram, mūsu nāciju aizsargājošam un jānodrošina latviešiem mūžīgu politisko varu Latvijā. Mēs uzskatām, ka jāpārtrauc naturalizācija, jāpārskata tās rezultāti un jārada efektīvs tiesiskais mehānisms, kas ļautu atņemt pilsonību Latvijas valstij naidīgiem, antisociāliem (kriminālnoziedznieki, narkomāni alkoholiķi u.c.) elementiem. Imigrācijas politikai ir jābūt tik dzelžainai, lai izslēgtu jebkādu jaunu imigrantu ieplūšanu mūsu valstī un tā nav pārskatāma nekādos apstākļos. Tikai pilnīgs neeiropiešu imigrācijas aizliegums pasargās mūsu valsti no noziedzības pieauguma, terorisma, sociālās spriedzes un vardarbīgiem etniskiem konfliktiem.

2. Stipras ģimenes un tikumiska sabiedrība Ģimene ir pamatelements, kas nodrošina jebkuras sabiedrības pastāvēšanu un izdzīvošanu. Ģimene veido ne tikai sabiedrību, bet arī personību, jo tieši ģimenē cilvēks iegūst pirmo dzīves pieredzi, izpratni par vērtībām un cilvēciskajām attiecībām, no ģimenes spēka, tajā valdošajām vērtībām, attiecībām un morālā klimata ir atkarīgs, kāds izaugs jaunais cilvēks. Tādēļ spēcīgu un labklājīgu nāciju var veidot tikai spēcīgas latviešu ģimenes. NSS uzskata, ka ģimenisko vērtību aizstāvēšanai un veicināšanai ir jābūt valstiskai prioritātei. Jāstiprina ģimenes gods, cieņa un prestižs sabiedrībā. Ģimenei ar bērniem jābūt īpašā valsts aizgādībā un ģimenes cilvēkiem nodrošināmas priekšrocības darba tirgū. Mērķtiecīgi jāiegulda līdzekļi, lai palielinātu bērnu kopšanas pabalstus un sniegtu plaša veida praktisku palīdzību jaunajām ģimenēm, lai veicinātu dzimstības līmeņa kāpumu, kas ir investīcija Latvijas nākotnē. Mēs uzskatām, ka bērni ir Dieva svētība, kas ir jāaizsargā, un dzīvību, ko dod Dievs, cilvēkam nav jānonāvē, tādēļ abortu veikšana ir jāuzskata par kriminālnoziegumu. Stingri jāvēršas pret parādībām, kas grauj ģimenes vērtības. NSS iestājas par morālu cenzūru! Atbilstoši sakārtojot likumdošanu, stingri jāierobežo netiklības, pornogrāfijas un brutālas vardarbības atainojums masu saziņas līdzekļos. Tāpat, ar likumdošanu nesaudzīgi ir jāvēršas pret homoseksuālisma un citu netiklības formu publisku propagandu, un jānovērš šo pagrimušo ļautiņu mēģinājumi uztiept savu netikumīgo dzīvesveidu veselajai sabiedrībai, jo īpaši bērniem.

3. Latvijas valsts intereses augstāk par visu Valsts ārpolitikai ir jākalpo tās pilsoņu interešu aizstāvībai starptautiskajā sistēmā un attiecības ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām veidojamas par prioritāti nosakot Latvijas valsts intereses, tas attiecināms arī uz dalību Eiropas Savienībā. Nopietni jāizvērtē, cik lietderīgi mums ir atrasties šajā savienībā, un pat esot tās sastāvā, Latvijas politikai jābūt daudz konsekventākai aizstāvot nacionālās un ekonomiskās intereses, neizvairoties arī no konfrontācijas principiālos jautājumos. Mēs iestājamies par neatkarības idejā balstītu ārpolitisko kursu, kas nepakļausies svešu varu, ne Austrumu ,ne Rietumu, ne dažādu pārnacionālu organizāciju diktātam, un neatzīstam svešu lielvaru centienus uzspiest mums savus noteikumus, iespaidot Latvijas politisko, saimniecisko un kultūras dzīvi. NSS, nostājoties pret Eiropas Savienības politikāņu un birokrātu diktatūru, vienlaikus ir par ciešu Eiropas nāciju solidaritāti kopēju interešu un vērtību vārdā ar to saprotot cīņu pret Eiropā mūsdienās valdošajām antivērtībām- bezdievību, bezdzimtenes kosmopolītismu, liberāļu un marksistu uzspiesto mūžseno vērtību, tradīciju noliegumu, pārprasto „cilvēktiesību” un vienlīdzības kultu, kas noliedz dabas likumu kārtību, cilvēku un tautu dabiskās atšķirības, degradē nacionālās suverenitātes jēdzienu un iezīmē jauna, moderna totalitārisma dzimšanu. Mēs esam par eiropiešu ciešu saliedētību aizstāvot savas kopīgās mājas pret Āfrikas un Āzijas imigrantu plūdiem un iestājamies par robežu pilnīgu noslēgšanu tiem. Tāpat, esam pret etniski, reliģiski un kulturāli atšķirīgu valstu, piemēram, Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, pret jebkādiem eirobirokrātu plāniem vēl vairāk ierobežot atsevišķu valstu suverenitāti, anonīmā starptautiskā kapitāla iespējām graut suverēnu valstu tautsaimniecību, un globālistu centieniem veidot jaunu pasaules valsti, novienādojot rases, nācijas un sagraujot valstu robežas. NSS uzskata, ka ir nepieciešama nacionāli noskaņoto Eiropas spēku sadarbība nevalstiskā līmenī jau šodien. Esam par to, lai tiktu pārskatīti un atcelti tie valsts amatpersonu noslēgtie starptautiskie līgumi, kuri neatbilst Latvijas, kā neatkarīgas valsts interesēm. Atbalstām valsts teritoriālo nedalāmību un tiesisko pēctecību, tas ir par Latvijas īpašumu uzskatām visas tās teritorijas, kuras ietilpa Latvijas Republikas sastāvā līdz 1940.gada 17. jūnijam, ieskaitot Abrenes apriņķi. Nekāda tirgošanās ar Latvijas valsts neatkarību nav pieļaujama, un mēģinājumi graut valsts teritoriālo vienotību ir krimināli sodāmi.

4. Droša vide un tiesiska valsts Atbalstām nesaudzīgu noziedzības apkarošanas politiku un uzskatām, ka sodu sistēmai ir jābūt tik bargai, kas ikvienam potenciālajam likumpārkāpējam liktu apzināties iespējamās sekas. Cīņai pret korupciju jābūt nevis politiskās izrēķināšanās instrumentam, bet ceļam uz taisnības valsts izveidošanos, kuras mērķis ir atjaunot pilsoņu ticību likumam un taisnīgumam. NSS ir vienīgais spēks, kas aicina atjaunot nāvessodu par īpaši smagiem noziegumiem- nežēlīgām slepkavībām, narkotiku tirdzniecību, pedofiliju un valsts nodevību. Laiks pārtraukt arī visatļautību Latvijas politiskajā dzīvē, tāpēc uzskatām, ka ir laiks ar tiesiskām metodēm vērsties pret politiskajām grupām, kuru darbība ir vērsta pret Latvijas valstiskumu un kurina naidu pret latviešu tautu. Tāpat, nepieciešams ierobežot dažādu šaubīgu, ar ārvalstīm saistītu nevalstisku organizāciju iespējas ietekmēt valsts politiku. Valsts militārās drošības politika organizējama pēc totālās aizsardzības principa, tas nozīmē, ka valsts aizsardzībā jāiesaista visa sabiedrība, jāsekmē brīvprātības princips, nācijas bruņošanās un militārā sagatavotība uz Zemessardzes bāzes. Esam par militāri patriotisko audzināšanu skolās.

5. Izglītota sabiedrība un patriotiska jaunatne, attīstīta kultūrvide Uzskatām, ka par valsts līdzekļiem jātiek uzturētām tikai tām mācību iestādēm, kurās izglītība iegūstama valsts- latviešu valodā, tāpat kā ikvienā sevi cienošā valstī. Izglītības sistēmai jātiek pilnībā latviskotai. Par svarīgāko izglītības sistēmas uzdevumu uzskatām audzināt jaunos cilvēkus, par krietniem, godīgiem cilvēkiem, apzinīgiem latviešiem. Izglītībai jābūt vērstai ne vien uz mehānisku zinību iekalšanu, bet uz zināmu vērtību ieaudzināšanu, garīgi un fiziski spēcīgas, domāt spējīgas personības izveidošanu. Skolās obligāti ir jāapgūst Latvijas vēsture un nacionāli patriotiskā audzināšana kā atsevišķi mācību priekšmeti. Augstākās izglītības jomā prioritārs ir nevis iespējami lielāks studējošo skaits, bet visu apdāvināto nodrošināšana ar iespēju izglītoties neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa. Mēs esam par latviskas kultūrvides radīšanu un izkopšanu, par vēsturiskā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu gan pilsētās, gan Latvijas laukos. Par mērķtiecīgu politiku, lai ar latviešu radītajām kultūras vērtībām tiktu iepazīstināta arī pārējā pasaule. Mums ir ar ko lepoties un mēs tiecamies savu Tēviju apliecināt kā pasaules kultūras lielvalsti.

6. Attīstīta labklājības valsts Mēs iestājamies par sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku un uzskatām, ka ekonomiskajai varai Latvijā ir jāpieder latviešiem. Mēs esam par īpašu valsts atbalstu latviešu uzņēmējiem, bet arī pašus latviešus aicinām nebūt pasīviem un izrādīt lielāku solidaritāti savstarpējā sadarbībā un kooperācijā. Ir jāveic apdomāti un tālredzīgi pasākumi, lai atgūtu pazaudētās vērtības un vairotu nacionālo kapitālu. Apzināmies, ka nacionālie uzņēmēji var kļūt konkurētspējīgi tikai tad, ja tiem zināmu laika posmu tiek garantētas priekšrocības tirgū, tikai tādos apstākļos uzņēmumi var nostiprināties, uzkrāt kapitālu un veikt ieguldījumus savā attīstībā. Valsts sekmīga attīstība ir iespējama izlīdzinot negatīvo importa-eksporta bilanci, tas nozīmē, ka ir jāierobežo to preču imports (ar kvotām, ievedmuitām, tehniskajām barjerām), kuras pietiekamā daudzumā un kvalitātē spēj saražot vietējie uzņēmumi. Nepieciešama saprātīga , nacionālo kapitālu aizsargājoša investīciju politika, tas nozīmē, ka ierobežojama to uzņēmumu pārdošana ārzemniekiem, kuros veiksmīgi var darboties vietējie uzņēmēji un, kas strādā vietējā tirgus vajadzību apmierināšanai. Latvijas bagātība ir tās intelektuālais potenciāls, un investīcijas zinātnē un izglītībā dod iespēju sagatavot augsti kvalificētu darbaspēku, lai radītu nozares, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību (farmācija, ķīmija, augstās tehnoloģijas, mašīnbūve). Uzskatām to par Latvijas ekonomikas stratēģisko virzienu. Mēs esam par iedzīvotājiem labvēlīgu nodokļu politiku pēc maksātspējas principa. Pret birokrātisko formālismu nodokļu iekasēšanas kārtībā, par cilvēcisku attieksmi un pretimnākšanu mazajiem uzņēmējiem. Atbalstām inflācijas ierobežošanu samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi pirmās nepieciešamības precēm. Pareiza nodokļu politika spētu noregulēt arī nekustamā īpašuma tirgus attiecības un pielikt punktu spekulatīvajiem darījumiem ar to, kas ir viens no būtiskākajiem inflācijas izraisītājiem. Uzskatām, ka Latvijas zeme var atrasties vienīgi valsts pilsoņu īpašumā. Un, vēlamies panākt, lai investīcijas tiktu ieguldītas vienlīdz taisnīgi visos valsts reģionos. Esam par enerģisku valsts rīcību un iejaukšanos privātajā sektorā, lai risinātu nodarbinātības un atalgojuma politiku. Valstij ir sistemātiski jākāpina minimālās algas līmenis un jāuzņemas pienākums vērst sankcijas pret labi pelnošiem uzņēmumiem, kas ļaunprātīgi nepalielina strādājošo atalgojuma līmeni. Ilgtermiņā par svarīgāko uzskatām pakāpeniski samazināt valsts ekonomisko atkarību no ārvalstīm un sistemātiski pāriet uz neatkarīgu ekonomisko kursu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

CTAG Helsinki-86[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gada 10. jūlijā trīs liepājnieki Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibina cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu (CTAG) "Helsinki-86" ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi.

1987. gada 14. jūnijā noorganizē boļševistiskā terora upuru piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, kas kļūst par pirmo publisko latviešu brīvības cīnītāju manifestāciju pēc Latvijas okupācijas un ievada 3. Atmodu.

PO Helsinki-86[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas "Helsinki-86" bāzes tiek izveidota politiska partija. Tieslietu ministrijā to reģistrē 1998. gada 2. janvāri. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļūst Heinis Lāma.

Partija bez panākumiem piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

Nacionālā Spēka Savienība (NSS)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā politiskās organizācijas Helsinki-86 1.Kongresā tika ievēlēta jauna vadība un nomainīts partijas nosaukums uz Nacionālā Spēka Savienība. Par partijas vadītājiem kļuva priekšsēdētājs Aigars Prūsis un līdzpriekšsēdētājs Viktors Birze.

NSS startēja 2005. gada Liepājas domes vēlēšanās, bet ieguva 2 procentus balsu, kas bija par maz, lai iekļūtu pašvaldībā.

2005. gada 19. decembrī tika nodibināta NSS 1. Rīgas grupa, kas pēc gada pārtapa par nodaļu.

2006. gada maijā sāka sarunas ar Tēvzemes savienību par kopēja saraksta veidošanu dalībai 9. Saeimas vēlēšanās, aicinot šai koalīcijai pievienoties arī citas nacionālās partijas, it īpaši Pensionāru un senioru partiju, taču beigās katra partija vēlēšanās tomēr piedalīsies ar atsevišķu sarakstu.

2006. gada 1. jūlijā notika partijas 4. kongress, kurā tika pārvēlēta partijas vadība. Par jauno priekšsēdētāju kļuva Viktors Birze.

2007. gada 16. martā - Latviešu leģionāru atceres dienā - NSS kopā ar Klubu 415 rīko gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.

Pēctecība Helsinki-86[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

NSS sevi pasniedz kā īstenu Helsinki-86 mantinieci, jo Helsinki-86 dibinātājs Raimonds Bitenieks joprojām darbojas partijā. Taču jāatzīmē, ka Helsinki-86 un NSS programmas būtiski atšķiras. Helsinki-86 cīnījās par cilvēktiesībām, arī par mazākuma tiesībām (pat aizstāvot domu par mazākumtautību skolām, lai novērstu asimilāciju). NSS savukārt iestājas pret jebkuru multinacionālu politiku. Pēctecības jautājums tātad ir diskutabls.

Vēlēšanu statistika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helsinki-86[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Nodotās balsis Procenti balsu Deputātu vietas
1998 7. Saeimas vēlēšanas 2088 0,22% -
2001 Pašvaldību vēlēšanas Rīga - 1010 Rīga - 0,47% -

Nacionālā Spēka Savienība (NSS)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Nodotās balsis Procenti balsu Deputātu vietas
2005 Pašvaldību vēlēšanas Liepāja - 400 Liepāja - 2,01% -
2006 9. Saeimas vēlēšanas 1172 0,13% -

NSS pazīstamākie biedri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viktors Birze, NSS priekšsēdētājs, uzņēmējs
  • Kārlis Dumbris, NSS Rīgas nodaļas vadītājs, students
  • Aigars Prūsis, NSS Liepājas nodaļas vadītājs
  • Kristaps Kaupe, IT speciālists, viena no populārāka Latvijas tīmekļa žurnālu sistēmu Blogiem.lv autors
  • Raimonds Bitenieks, NSS pārstāvis Minsterē (Vācija), CTAG "Helsinki 86" līdzdibinātājs
  • Edgars Dambītis, sabiedriskais darbinieks, Atmodas laika aktīvists, viens no redzamākajiem CTAG "Helsinki 86" aktīvistiem Rīgā
  • Andris Priediņš, NSS Valdes loceklis, uzņēmējs
  • Modris Ozoliņš, NSS sociālais koordinators Liepājas rajonā, A/S "Liepājas metalurgs" Vides laboratorijas vadītājs

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]