Trešais reihs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nacistiskā Vācija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Deutsches Reich 1933—1945, Großdeutsches Reich (no 1943)
Vācijas impērija 1933—1945, Lielvācijas impērija (no 1943)
Flag of Germany.svg
1933 – 1945 Flag of Germany.svg
 
Flag of East Germany.svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Devīze
Ein Volk, ein Reich, ein Führer
("Viena tauta, viens reihs, viens fīrers")
Himna
Das Lied der Deutschen
Horst-Wessel-Lied (de facto)
Location of Trešais Reihs
Lielvācijas impērija (Großdeutsches Reich, 1943)
Pārvaldes centrs Berlīne
Valoda(s) Vācu valoda
Valdība Totalitārs režīms
Reihskanclers
 - 1933-1945 Ādolfs Hitlers
 - 1945 Jozefs Gebelss
Vēsture
 - Dibināta 1933
 - Likvidēta 1945
Platība
 - 1937 633 786 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1937.g. 69 314 000 
Nauda Reihsmarka
Mūsdienās Oficiālā mantiniece: Vācija

Trešais reihs (vācu: Drittes Reich — ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas impērija (1933-1943) un Lielvācijas impērija (1943-1945) vietā. Lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī jēdzienus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija" vai "Hitlera Vācija".

Trešais reihs kā nacistu propagandas ieviests nosaukums tika lietots pēc Veimāras republikas konstitūcijas atcelšanas 1933. gada 24. martā, pēc 1939. gada to mēģināja izskaust un no 1943. gada līdz 1945. gada 23. maijam oficiālais valsts nosaukums bija "Lielvācijas impērija". Šajā laikā Vācijā bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas diktatūra, un reihskanclera Ādolfa Hitlera vadībā nacistu partija ieguva neierobežotu varu pār Vāciju un tās okupētajām zemēm, arī Latviju (1941-1945) kā Ostlandes reihskomisariāta daļu.

Nosaukuma cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavisam pēc nacistu atzītās hronoloģijas bijuši 3 vācu "reihi" jeb impērijas:

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacistu organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Vērmahts

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]