Naisāre

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Naisāre
Naissaar
Naisāres piestātne
Naisāre
Cyan pog.svg
Naisāre
Ģeogrāfija
Izvietojums Somu līcis
Koordinātas 59°34′0″N 24°31′0″E / 59.56667°N 24.51667°E / 59.56667; 24.51667Koordinātas: 59°34′0″N 24°31′0″E / 59.56667°N 24.51667°E / 59.56667; 24.51667
Platība 18,6 km²
Garums 9 km
Platums 4 km
Augstākais kalns Kunilamegi
27 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Harju apriņķis
Demogrāfija
Iedzīvotāji 3
Blīvums 0,2/km²

Naisāre (igauņu: Naissaar (sieviešu sala), zviedru: Nargö, vācu: Nargen) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas. Administratīvi pieder Harju apriņķa Vīmsi pagastam. Līdz otrajam pasaules karam salā dzīvoja zviedri — 1934. gadā 450 cilvēki. Pašlaik salā tikai 3 pastāvīgi iedzīvotāji. 88% salas klāj mežs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iebraucot Tallinā pa jūru Naisāre atrodas ceļā - tāpēc šai salai jau sen ir bijusi stratēģiska nozīme. Iespējams, tieši šo salu minējis Ādams no Brēmenes, ap 1075. gadu aprakstot kādu salu, ko nosaucis Terra feminarum.

Sala apdzīvota vēlākais no 15. gadsimta. Naisāre ir vistālāk austrumos novietotā Igaunijas zviedru apmetnes vieta, vēlāk tajā sāka dzīvot arī igauņi.

Jau kopš pirmajiem Ziemeļu kariem Naisāre tika nocietināta — pirmos cietokšņus šeit izbūvēja zviedri. 1788. gadā tika uzcelta bāka. Vislielākie nocietinājumi izbūvēti Krievijas impērijas laikā neilgi pirms pirmā pasaules kara. Šajā laikā tika uzcelts arī šaursliežu dzelzceļš.

Mīnu apvalki Naisāres pludmalē

1917. gadā Naisārē arī notika Krievijas revolūcijas notikumi. 1917. gada aprīlī Krievijas cars bija piešķīris Igaunijai zināmu autonomiju. 1917. gada decembrī, kad varu sāka pārņemt boļševiki, sadumpojušies matroži pārņēma varu arī Naisārē un pasludināja Naisāres Padomju republiku. Šī miniatūrā valsts sastāvēja no 90 matrožiem un pastāvēja gandrīz trīs mēnešus. 1918. gada 24. februārī Igaunija pasludināja neatkarību, bet 26. februārī Naisāres Padomju republikas pavalstnieki - matroži - bēga no vācu armijas uzbrukumiem.

1941.—1944. gados Naisārē tika izvietotas vācu armijas daļas. 1944. gadā, nākot padomju armijai, no salas bēga vietējie iedzīvotāji - zviedri.

Padomju laikā PSRS armija salā izveidoja lielu mīnu noliktava un līdz 1991. gadam civiliedzīvotājiem piekļuve salai bija stingri aizliegta. Arī mūsdienās jūtamas šīs saimniecības sekas — Naisāres augsne daudzviet ir piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem.

1995. gadā salā tika izveidota dabas aizsargājamā teritorija. Paredzēts salu padarīt pieejamu videi draudzīgam tūrismam. Tiek restaurēti vēsturiskie zviedru koka namiņi, atjaunota arī daļa šaursliežu dzelzceļa.

Salā dzimis Šmita teleskopa izgudrotājs astronoms Bernhards Šmits (Bernhard Schmidt).

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Naisāres bāka — celta 1960. gadā, augstums — 47 metri.
  • šaursliežu dzelceļš

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]