NanoSail-D2

Vikipēdijas lapa
NanoSail-D2
Izvērsts NanoSail-D mākslinieka skatījumā
Izvērsts NanoSail-D mākslinieka skatījumā
KA veidssaules bura
Organizācija:NASA Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiEimsa pētījumu centrs, Māršala kosmisko lidojumu centrs
Starts20.11.2010. 01:25 UTC
Starta vietaKodiaka Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteMinotaur IV
Aktivitātes beigas21.01.2011.
Beigu datums17.09.2011.
NSSDC ID2010-062L
SCN37361
Masa4 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Lielā pusass7014,59 km
Ekscentricitāte0,0021431
Slīpums71,9761°
Periods97,45 min
Apogejs654 km
Perigejs623 km

NanoSail-D2 jeb NanoSail-D ir NASA saules buras otrais demonstrators, kuru izstrādāja Eimsa pētījumu centrs un Māršala kosmisko lidojumu centrs. Tas orbītā tika palaists 2010. gada 20. novembrī, brīvā lidojumā devās 2011. gada 19. janvārī un aktīvi darbojās aptuveni divas dienas. NanoSail-D primārais mērķis bija demonstrēt iespēju ar buras palīdzību veikt orbītas augstuma samazināšanu, ko nākotne varētu izmantot darbību beigušo pavadoņu, raķešpakāpju un citu kosmisko atkritumu novadīšanai no orbītas.[1]

NanoSail-D starta konfigurācijā ir trīs CubeSat lieluma pavadonis ar sānu malām 30 × 10 × 10 cm un 4 kg masu.[2] Pēc buras izvēršanas tās laukums ir 10 m³. Bura veidota no polimēra CP1, kas nav biezāks par zīdpapīru.

Analoģisks NanoSail-D pirmais eksemplārs tika zaudēts 2008. gadā nesējraķetes avārijā. Uz zemes palikušais otrais rezerves eksemplārs tika sagatavots kosmiskajai misijai. Tas orbītā tika palaists 2010. gada 20. novembrī 01:25 UTC no Kodiakas salas ar nesējraķeti Minotaur IV STP-S26 misijas ietvaros. NanoSail-D startā bija piestiprināts pie pavadoņa FASTSAT. 2010. gada 6. decembrī 06:31 UTC tika dota komanda atdalīt saules buru no FASTSAT, bet tomēr tas vēlāk netika novērots atsevišķi un netika uztverti signāli no tā. Lai gan bija apstiprinājums, ka izmetēja durtiņas ir atvērušās, speciālistiem nebija skaidrs, vai NanoSail-D izdevies izmest vai arī tas ir palicis FASTSAT izmetējā. 9. decembrī bija paredzēts izvērst buru, bet arī tas netika apstiprināts.[3]

Pavisam negaidīti 2011. gada 19. janvārī NanoSail-D tika izmests. To inženieri uzzināja, kad no rīta analizēja FASTSAT telemetriju. Jauna objekta parādīšanos orbītā apstiprināja arī pavadoņu sekošanas dienests.[4] Drīz arī radioamatieri uztvēra signalus no pavadoņa. Pēc taimera komandas saules bura atvērās 20. janvārī aptuveni 03:00 UTC.[5][6]

Pavadoņa baterija nebija uzlādējama un nebija paredzēta ilgai misijai, tā pamazām izlādējās. 21. janvārī 13:54 UTC tika uztverts pēdējais signāls no NanoSail-D.[7]

Lai palielinātu publicitāti un piesaistītu novērotājus, kamēr NanoSail-D vēl atrodas orbītā, NASA un Spaceweather.com izsludināja konkursu ar galveno balvu 500 USD par labāko saules buras uzņemtu attēlu orbītā.[8]

2011. gada 17. septembrī NanoSail-D iegāja Zemes atmosfērā un sadega.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Nanosail-D Sails Home Janet L. Anderson, for Marshall Space Flight Center, 2011-11-30 (angliski)
  2. Gunter Krebs. «NanoSail D». Gunter's Space Page (angliski). Skatīts: 2010-12-18.
  3. Solar sail satellite may not have ejected from mothership Arhivēts 2011. gada 16. februārī, Wayback Machine vietnē. MSNBC, 2010-12-13 (angliski)
  4. NanoSail-D Ejects: NASA Seeks Amateur Radio Operators' Aid to Listen for Beacon Signal Arhivēts 2011. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē. NASA Marshall Space Flight Center 2011-01-19 (angliski)
  5. NASA's First Solar Sail NanoSail-D Deploys in Low-Earth Orbit Arhivēts 2013. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. NASA Marshall Space Flight Center 2011-01-21 (angliski)
  6. Solar Sail Stunner Arhivēts 2011. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dr. Tony Phillips, Science@NASA, 2011-01-24 (angliski)
  7. Aktuālā informācija no .engr.scu.edu Arhivēts 2011. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  8. NanoSail-D photo contest (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]