Narkomānija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaudēto dzīves gadu rādītājs pēc vielu lietošanas radītajiem traucējumiem uz 100,000 iedzīvotājiem 2002. gadā
  nav datu
  mazāk kā 40
  40—80
  80—120
  120—160
  160—200
  200—240
  240—280
  280—320
  320—360
  360—400
  400—440
  vairāk kā 440

Narkomānija jeb narkotiku atkarība ir patoloģiska tieksme lietot narkotiskās vielas, negatīvi ietekmējot gan paša indivīda, gan arī visas sabiedrības labklājību.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas kritērijiem narkomāniju jeb narkotiku atkarību var novērot, ja var konstatēt kādu vielu lietošanā visas četras pazīmes:

  • neizturamu vēlmi lietot kādu vielu (atkarību),
  • tieksmi palielināt devu (toleranci),
  • vielas lietošanu, lai gūtu psiholoģisku vai fizisku labsajūtu,
  • vielas negatīvu emocionālo, sociālo un ekonomisko ietekmi uz tās lietotāja ikdienu.

Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Amerikas Atkarību medicīnas sabiedrības datiem galvenās vielas, kas izraisa narkomāniju, ir vairākas nelegālas un legālas psihotropās vielas, gan recepšu, gan bezrecepšu zāles.

Visspēcīgāko atkarību rada opiātu grupas substances: heroīns, morfīns, opijs, bet visvairāk iedzīvotāju pasaulē ir atkarīgi no nikotīna.

Toksikomānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patoloģisku tieksmi lietot citas centrālo nervu sistēmu ietekmējošas substances, kas nav narkotiskās vielas, (piemēram, inhalantus, benzīna un līmju izgarojumus, marihuānu, MDMA) dēvē par toksikomāniju.[1][2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]