Narkomānija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaudēto dzīves gadu rādītājs pēc vielu lietošanas radītajiem traucējumiem uz 100,000 iedzīvotājiem 2002. gadā
     nav datu      mazāk kā 40      40—80      80—120      120—160      160—200      200—240      240—280      280—320      320—360      360—400      400—440      vairāk kā 440

Narkomānija jeb narkotiku atkarība ir patoloģiska tieksme lietot narkotiskās vielas, negatīvi ietekmējot gan paša indivīda, gan arī visas sabiedrības labklājību.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas kritērijiem narkomāniju jeb narkotiku atkarību var novērot, ja var konstatēt kādu vielu lietošanā visas četras pazīmes:

  • neizturamu vēlmi lietot kādu vielu (atkarību),
  • tieksmi palielināt devu (toleranci),
  • vielas lietošanu, lai gūtu psiholoģisku vai fizisku labsajūtu,
  • vielas negatīvu emocionālo, sociālo un ekonomisko ietekmi uz tās lietotāja ikdienu.

Cēloņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Amerikas Atkarību medicīnas sabiedrības datiem galvenās vielas, kas izraisa narkomāniju, ir vairākas nelegālas un legālas psihotropās vielas, gan recepšu, gan bezrecepšu zāles.

Visspēcīgāko atkarību rada opiātu grupas substances: heroīns, morfīns, opijs, bet visvairāk iedzīvotāju pasaulē ir atkarīgi no nikotīna.

Toksikomānija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patoloģisku tieksmi lietot citas centrālo nervu sistēmu ietekmējošas substances, kas nav narkotiskās vielas, (piemēram, inhalantus, benzīna un līmju izgarojumus, marihuānu, MDMA) dēvē par toksikomāniju.[1][2]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]