Naudas atmazgāšana

Vikipēdijas lapa

Naudas atmazgāšana jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir process, kurā tiek noslēpta nelegāli iegūtu līdzekļu izcelsme, radot iespaidu, ka tie ir iegūti likumīgā veidā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir darbības, kas veiktas ar noziedzīgi iegūtu mantu ar mērķi radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi. Lai radītu iespaidu par līdzekļu likumisko izcelsmi, tiek izmantota finanšu sistēma, veicot šķietami ikdienišķus darījumus.[1]

Noziedzīgi iegūti līdzekļi ir līdzekļi, kurus persona tieši vai netieši ieguvusi savā īpašumā vai valdījumā, izdarot noziedzīgu nodarījumu vai ieguvusi to citos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās darbības.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums nosaka, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir:

  1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka līdzekļi iegūti noziedzīgi, un ja šīs darbības veiktas ar mērķi slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;
  2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
  3. Citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.[1]

Tiek lēsts, ka naudas apmērs, kas tiek atmazgāts katru gadu, sastāda 2—5 % no pasaules iekšzemes kopprodukta.[2] Latvijā cīņai pret naudas atmazgāšanu izstrādāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijas

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju parasti iedala 3 stadijās:

  • Izvietošana, kad noziedzīgi iegūtie līdzekļi (piemēram, skaidra nauda/ tās ekvivalents) tiek ievietots likumīgā finanšu sistēmā, piemēram:
    • noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšana ar uzņēmuma starpniecību, kas saņem maksājumus skaidrā naudā;
    • līdzekļu (zem ziņošanas sliekšņa) ieskaitīšana finanšu iestāžu kontos.
  • Izkārtošana jeb noslāņošana, kad tiek veikta virkne sarežģītu finanšu darījumu ar mērķi attālināt noziedzīgi iegūtus līdzekļus no sākotnējā izcelsmes avota un maskēt izcelsmes avotu, radot priekšstatu par veiktiem likumiskiem darījumiem, piemēram:
    • līdzekļu pārskaitījumu starp valstīm, līdzekļu pārskaitījumi starp daudzām bankām vai citām finanšu iestādēm;
    • līdzekļu pārvietošana starp dažādiem kontiem vienas finanšu iestādes ietvaros;
    • līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos;
    • ekskluzīvu preču (dārglietas, mākslas priekšmeti) tālākpārdošana;
    • čaulas veidojumu izmantošana;
    • darbības pamatotas ar šķietami legāliem civiltiesiskiem darījumiem – preču,pakalpojumu apmaksa, aizdevumu saņemšana, atmaksa, investīcijas.
  • Integrācija, kad līdzekļi tiek integrēti atpakaļ likumīgā finanšu sistēmā un tālāk tā, lai izskatītos, ka to izcelsme ir likumīga, piemēram:
    • skaidras naudas izņemšana;
    • īpašumu iegādei, dažādiem pirkumi;
    • dividenžu izmaksa u.c.

Lai arī noziedzīgi iegūtu legalizācijā parasti tiek izmantotas visas trīs iepriekš norādītās stadijas, nereti var tikt identificēta, piemēram, tikai integrācijas stadija, kurā noziedzīga nodarījuma izdarītājs no noziedzīgā ceļā gūtajiem līdzekļiem iegādājas automašīnu. Citā gadījumā var tikt identificēta tikai noslāņošanas stadija, kad ārvalstīs izdarīta noziedzīga nodarījuma izdarītājs līdzekļus pārvieto, izmantojot Latvijas kredītiestāžu kontus.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferiācijas finansēšanas novēršanas likums nosaka, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju var veikt gan persona, kura pati ir noziedzīgā nodarījuma izdarītājs un turpina šo līdzekļu legalizāciju (pašlegalizācija), gan arī persona, kura veic tādu līdzekļu legalizāciju, ko noziedzīga nodarījuma rezultātā ir ieguvusi cita persona (trešās personas legalizācija), kā arī personām kura tā dēvēto profesionālo legalizāciju.[1][3][4][5]

Naudas mūļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no veidiem, kā noziedzīgu nodarījumu izdarītāji veic naudas līdzekļu legalizāciju - izmantojot naudas mūļus.

Naudas mūlis (angļu: money mule) ir persona, kas kāda cita vārdā pārskaita vai pārvieto nelikumīgi iegūto naudu.

Noziedznieki vervē naudas mūļus, lai palīdzētu legalizēt ieņēmumus, kas iegūti no tiešsaistes krāpniecības, vai citie noziegumiem, piemēram, cilvēku tirdzniecības un narkotiku kontrabandas. Naudas mūļi palielina attālumu starp noziegumu upuriem un noziedzniekiem, tādējādi tiessargājošajām iestādēm ir grūtāk precīzi izsekot naudas izcelsmi.

Naudas mūļi var pārvietot līdzekļus dažādos veidos, tostarp izmantojot bankas kontus, kases čekus, virtuālo valūtu, priekšapmaksas debetkartes vai naudas pakalpojumu uzņēmumus. Daži naudas mūļi skaidri zina, ka atbalsta noziedzīgus uzņēmumus, savukārt citi neapzinās, ka palīdz noziedzniekiem gūt peļņu.[6]

Naudas mūļi var tik izmantoti visās 3 no iepriekš minētajām naudas līdzekļu legalizācijas stadijām.

Izvietošana: noziedzīga nodarījuma ceļā iegūtie līdzekļi nonāk finanšu sistēmā = noziedznieks nosūta līdzekļus mūlim;

Slāņošana: dažādas naudas mūļa darbības, lai noslēptu līdzekļu izcelsmi = mūlis "atmazgā" naudu;

Integrācija: atmazgātā nauda nonāk pie noziedznieka = tagad “tīra”, nauda ir noziedznieka rīcībā.[7]

Saskaņā ar Eiropola datiem vairāk nekā 90% naudas mūļu darījumu ir saistīti ar kibernoziegumiem, taču ir arī saiknes ar terorismu, nelegālo ieroču tirdzniecību un narkotiku kontrabandu.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]