Nautrēnu pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nautrēnu pagasts
Nautrēnu pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Rogovka
Platība: 156,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 1310[1]
Blīvums: 8.3 iedz./km2

Nautrēnu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Balvu novada Krišjāņu pagastu un Kārsavas novada Salnavas pagastu, austrumos ar Kārsavas novada Mežvidu pagastu, dienvidos ar Ilzeskalna un Dricānu pagastiem, rietumos ar Strūžānu un Gaigalavas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rogovkā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāko liecību par pagasta apdzīvotību sniedz arheoloģiskie izrakumi Opiņķu pilskalnā. Nautrēnu pagasts ir apdzīvots vismaz 2000 gadus. Par samērā plašas teritorijas apdzīvotību liecina senkapi Laizanos, Saleniekos, Pujatos un Brožgolā. Arheologi tur ir atraduši rotaslietas, keramikas trauku atliekas, ieročus un citus artefaktus no 6. – 9. gadsimta.

Gadsimtu laikā iedzīvotāju skaits novadā strauji pieaudzis un baznīcas arhīva dokumenti liecina, ka 17. gadsimtā tas bijis samērā blīvi apdzīvots. Šajā laikā Jezuītu ordeņa Rēzeknes misija muižas teritorijā bija atvēruši savu punktu, lai apkalpotu vairāk nekā tūkstoti katoļticīgo. 18. gadsimta vidū tika izveidota pastāvīga draudze un uzcelta baznīca diviem tūkstošiem ticīgajiem.[2]

Sākotnēji tagadējā Nautrēnu pagasta centrs atradies Zaļmuižā. Arī tā nosaukums līdz 1925. gadam bija Zaļmuižas pagasts. Zaļmuižas pagasta veidošanās saistās ar Zaļmuižas muižu un tai piederošajām zemes platībām. Precīzas ziņas par Zaļmuižas muižu sniedz muižu revīzija 1784. gadā. Zaļmuižas īpašnieka rīcībā bija 200 zemnieku saimniecības, kurās kopā dzīvoja 2010 dzimtcilvēki, tātad vidēji 10 cilvēku lielas ģimenes. Muižnieka ciemats Zaļmuiža atradās Zaļmuižas upītes labajā krastā. Kā otrs ciemats tiek minēta Fridriksova, kas visticamāk ir pašreizējā Rogovka. Pēc 1834. gada muižu revīzijas datiem, Zaļmuižas apkārtnē dzīvoja 2645 zemnieki. 19. gadsimta sākumā linu pārvadāšanai Rīgas uzpircējiem plaši tika izmantoti, tā saucamie, ziemas ceļi, kas šķērsoja pašreizējā Nautrēnu pagasta teritoriju. Ceļu malās tika celti krogi ar naktsmītnēm ceļiniekiem no austrumiem. Zaļmuižas īpašnieks Nikolajs Paulins-Rozenšilds bija aktīvs krogu cēlājs. Pie Rīgas ziemas ceļa bija deviņi krogi. Pēc Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861. gadā un Daugavpils – Rīgas dzelzceļa līnijas nodošanas lietošanā, Rīgas ceļš zaudēja savu nozīmi. Zemnieki linus uzpircējiem varēja vest uz Kārsavu, bet vēlāk linu uzpirkšanas punkts parādījās arī Rogovkā. Pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas savu nozīmi zaudēja arī Rīgas ceļa krogi.

Lai no muižas izpirktu zemes zemnieku ienākumu avots bija meža darbi, plostu dzīšana un dzelzceļa būve.

Pēc 1861. gada 19. februāra dzimtbūšanas atcelšanas, tās likums paredzēja pagasta pārvaldes izveidi. Ar to saistās Zaļmuižas pagasta pirmsākumi, ko vēlāk pārmantoja Nautrēnu pagasts.

1874. gadā Zaļmuižas īpašnieks Nikolajs Paulins-Rozenšilds pieprasīja no zemniekiem parakstīt aktus par atteikšanos no servitūta tiesībām. Zemnieku lopi tika padzīti no ganībām. Šīs un citas pārestības izsauca zemnieku nemierus. Par zemnieku aizstāvi kļuva Pēteris Miglinīks, kurš uzsāka vairākas prāvas pret Zaļmuižas muižkungu, vēlāk arī guberņas tiesas prāvā gūstot uzvaru, kā rezultātā, Modests Paulins-Rozenšilds tika atbrīvots no Ludzas apriņķa muižniecības priekšnieka amata. Lielais iedzīvotāju skaits bija par iemeslu mazām zemes platībām un nabadzībai, ko pastiprināja slimības. Iedzīvotāji devās meklēt darbu citos Latvijas novados, pilsētās un pēc cara aicinājuma masveidā izbrauca labākas dzīves meklējumos uz Sibīriju, daži no tiem atgriezās. Šajā sakarā, tā laika literāts un sabiedriskais darbinieks Francis Kemps novadniekus aicināja „Napazust sovai tautai un ticeibai”.

20. gadsimta sākums un 1905. gada revolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905.—1907. gadā toreizējā Zaļmuižas pagasta iedzīvotāji iesaistījās nemieros, kas tika vērsti pret valdošo varu. Iemesls zemnieku neapmierinātībai bija nesamērīgie nodokļi, klaušu darbi, mazās, šņorēs[nepieciešama atsauce] sadalītās zemes, kas ļāva vien ar grūtībām uzturēt ģimeni, un zemā lauksaimniecības ražība, ko pastiprināja 4 neražas gadi no 1900. līdz 1907. gadam. Ziemas rudzu ražība 1901.—1913. gadā bija 4—6 cnt no hektāra, kartupeļu — 51—60 cnt/ha, izslaukums no govs bija 2,5 – 7 litri dienā. Govs cena 8 – 10 rubļi, zirga cena 8—12 rubļi. Par vienu podu (8 kg) linu maksāja 1,15 rubļus. Krievu—japāņu kara sākums, pārkrievošanas politika un vienkāršās tautas beztiesiskums vēl vairāk pastiprināja tautas neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu. Tas viss bija par cēloni tautas revolūcijai. Nemiernieki vēlējās atriebties par pārestībām un savu naidu vērsa pret muižniekiem. Zemnieki nodedzināja Zaļmuižas saimniecības ēkas, Mežvidu muižas dzīvojamās ēkas. Tautas dusmas tika vērstas arī pret degvīna tirgotavām, tautā sauktām par „monopolēm”, jo tās bija valdības ienākumu un cilvēku apdzirdīšanas avots. Tās slēdza vai izdemolēja, alkoholiskos dzērienus izlēja. Aktīvākie nemieru vadītāji bija brāļi Pēteris un Kazimirs Dzērkaļi, Jāzeps Dzērkalis, Benedikts Bilinskis, Jāzeps Bilinskis, Pēteris Bilinskis, Dominiks Rancāns, Jānis Rancāns. Zaļmuižas un Ruskulovas muižas teritorijās aktīvi darbojās brāļi Jānis un Benedikts Gutāni.

Nemieri muižas teritorijā sākās 1905. gada ziemā, jo sevišķi pastiprinājās vasarā un rudenī. 1905. gada 7. decembrī Zaļmuižas pagastā nodibināja rīcības komiteju nemieru vadīšanai. Par priekšsēdētāju ievēlēja A. Rancānu un par sekretāru J. Lukstu. Muižnieki bija spiesti bēgt no muižām un glābties no tautas dusmām pilsētās. Patvaldībai ar karaspēka palīdzību 1906. gadā izdevās pakāpeniski pārņemt iniciatīvu. Varas pārstāvji izrēķinājās gan ar revolucionāriem gan ar pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem.

Pēc Vitebskas gubernatora 1906. gada 20. februāra lēmuma Ivans un Benedikts Gutāni, kā galvenie revolucionārās kustības vadītāji Zaļmuižas pagastā, 23. janvārī tika aizturēti un ieslodzīti Ludzas cietumā, bet 8. jūnijā izsūtīti uz Tomskas guberņas Narimas apvidu. Izsūtīts tika arī Pēteris Bilinskis, bet pārējos nemierniekus sodīja ar miesassodu vai ieslodzījumu. [2]

Nautrēnu pagasta izveidošana un pastāvēšana Latvijas brīvvalsts periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta (līdz 1925. gadam Zaļmuižas pagasts) platība bija 153,8 km² un tajā dzīvoja 6368 iedzīvotāji. 1945. gadā 10. septembrī pagastā izveidoja Kristinku, Mežvidu, Miglenieku, Nautrēnu un Rasnapļu ciema padomes. 1947. gada 16.oktobrī pagastu pievienoja Rēzeknes apriņķim, bet 1949. gadā to likvidēja. Kristinku ciems ietilpis Kārsavas (1949-1962), Rēzeknes (17.04.1962.-18.12.1962.) un Ludzas (pēc 1962. gada) rajonos. Kristinku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Brožguļu ciemu, 1960. gadā — Nautrēnu ciema padomju saimniecības «Nautrēni» teritoriju. 1965. gadā Kristinku ciemu pārdēvēja par Nautrēnu ciemu. 1979. gadā Nautrēnu ciemam pievienoja daļu Miglinieku ciema.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1998. gada 8. oktobrī Nautrēnu pagastam pievienoja Miglinieku pagastu.[4] 1999. gada 1. septembrī Nautrēnu pagastu iekļāva Rēzeknes rajonā. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi, meži un virszemes ūdeņi Nautrēnu pagastā.

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā. Dienvidu daļā lokveidā iesniedzas Latgales augstienes Burzavas pauguraine. Augstākā vieta - Pujatu kalns (181,3 m vjl.). No kopējās platības lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 10790 ha, meži aizņem 2310 ha, bet virszemes ūdeņi - 50 ha.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

pietekas:

  • Zušupe (14 km)
  • Starica (12 km)
  • Strodu upīte (15 km)

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ziemeļu daļā daļa no Peikstulnīcas-Salas purva - kopplatība 7 606 ha. Purvam vairākas daļas, Nautrēnu pagastā atrodas:
    • Soloviču peiss (ap 150 ha)
    • Jūzupu peiss
    • Viļumu peiss
  • Strūžānu purva dienvidu daļa

Apdzīvotas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaitliskā salīdzinājuma karte Nautrēnu pagasta ciemos.

Pagastā ir 85 ciemi. No tiem lielākie ir Rogovka, Rasnupļi un Dekteri. Pārējie ir skrajciemi. Lielākajā daļā iedzīvotāju skaits ir neliels. Desmit lielākie pagasta ciemi pēc iedzīvotāju skaita(2004):

N.p.k. ciems ciema tips iedzīvotāju skaits[5]
1. Rogovka vidējciems 330
2. Rasnupļi vidējciems 153
3. Dekteri vidējciems 99
4. Zaļmuiža skrajciems 69
5. Bliseni skrajciems 66
6. Laizani skrajciems 60
7. Žogotas skrajciems 43
8. Rancāni skrajciems 40
9. Miglinīki skrajciems 34
10. Sārņi skrajciems 34

Nautrēnu pagasta ciemi un sādžas (skrajciemi):[6]

  • Bierzinīki
  • Bilinski
  • Bliseni
  • Brožgola
  • Caunīši
  • Cepleiši
  • Cisovka
  • Ciukori
  • Čakši
  • Čornie
  • Daukste
  • Dekteri
  • Desetnīki
  • Diervas
  • Drikaškas
  • Gabri
  • Gleizdova
  • Gļaudas
  • Goldadiervīši
  • Gusari
  • Īvulāni
  • Jaškas
  • Jaudzemļi
  • Jaundzemļi
  • Jūrdži
  • Jūzupi
  • Kapiņi
  • Kārāni
  • Kloneitis
  • Korklinīki
  • Kristiņkas
  • Kuciņas
  • Laigolova
  • Laizani
  • Leškas
  • Livzinīki
  • Lozdas
  • Maigļi
  • Mazuri
  • Meikaļi
  • Miglinīki
  • Mikitāni
  • Miurinīki
  • Obrumāni
  • Oļhovka
  • Opiņki
  • Otrās Drankas
  • Pārkolni
  • Piļnīki
  • Pintāni
  • Pirmās Drankas
  • Pujati
  • Putrāni
  • Pūramola
  • Rancāni
  • Rasnupļi
  • Razgaļi
  • Rejeņas
  • Rogovka
  • Rogozas
  • Ruduki
  • Rudukova
  • Rūbežnīki
  • Rūzis
  • Salinīki
  • Saukavīši
  • Saukāni
  • Sārņi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pagastā no 1925. - 2011. g.
gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ēbreji vācieši igauņi pārējie
1925* 5871 5694 134 0 nez. 9 7 11 4 0 12
1930 6042 5840 112 48 nez. 5 2 26 4 1 4
1979 2304 2218 77 3 1 2 1 nez. nez. nez. 2
1989 1733 1655 59 4 3 4 nez. nez. nez. nez. 8
2000 1634 1582 37 3 4 4 2 0 nez. 0 2
2011 1189 1143 31 2 4 5 2 nez. nez. nez. 2

* Zaļmuižas pagasts.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Nautrēnu pagasta nākuši 64 kultūrvēstures darbinieki, 32 valodnieki un literāti un 26 garīdznieki. Rogovkā darbojas novadpētniecības muzejs. Pagastā ir divas bibliotēkas.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nautrēnu pagastā dzimuši:[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. 2,0 2,1 Miglinieks, A. 2005. Nautrēnu novads.Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Rēzeknes novada portāls. Nautrēnu pagasts
  5. LĢIA Vietvārdu datubāze. Nautrēnu pagasta ciemi
  6. VZD kadastra informācijas sistēma
  7. Rēzeknes Novada Informatīvais Portāls

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]