Navarras karaliste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Navarras karalistes ģerbonis

Navarras karaliste (spāņu: Reino de Navarra, basku: Nafarroako Erresuma, franču: Royaume de Navarre) - karaliste, kas laikā no 905. līdz 1589. gadam pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumos un Francijas rietumdaļā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

905. gadā grāfs Sančo Garsija (it kā vestgotu karaļa Rekkareda pēctecis) proklamēja no franku valsts neatkarīgu Navarras karalisti (basku Nafarroako), un uzraiz sāka paplašināt savas valsts teritoriju, atņemot franku un mauru zemes. Visveiksmīgākais no Navarras karaļiem bija Sančo III Garsija (Sancho Garcés III), kura laikā (aptuveni 1000.-1035.) Navarras karaliste pletās pa visu Ibērijas pussalas ziemeļdaļu.

  • 1076. gadā Navarru uz brīdi iekaroja Aragonas karaliste, taču jau 1134. gadā Navarra atkal bija suverēna karaliste ar Garsiju V tronī.
  • 1234. gadā pēc Sančo VII nāves (viņam nebija bērnu), Navarras tronī kāpa jauna Bluā dinastija, kuras pamatlicējs bija Šampaņas grāfs Tibo IV Lielais, d'Bluā. Pēdējā šīs dinastijas karaliene Joanna (Žanna, 11.01.1272.-02.04.1305.) 1284. gada 16. augustā aprecējās ar Francijas karali Filipu IV Skaisto, un Navarra uz personālūnijas pamata līdz 1328. gadam iekļāvās Francijas karalistē.
  • 1441. gadā līdz ar karalienes Blankas laulībām, Navarra uz personālūnijas pamata līdz 1479. gadam iekļāvās Aragonas karalistē.
  • 1479. gadā par Navarras karali kļuva Fuā grāfs Fransisks Fēbs un Navarras zemes tika apvienotas ar Bearnu.

1484. gadā Navarrā sāka valdīt Albrē (Albret) dzimta - Joans (Žans) d'Albrē aprecējās ar Navarras troņmantnieci Katrīnu de Fuā. 1512. gadā Aragonas karalis un Kastīlijas reģents Ferdinands II Katolis atņēma karalim Joanam visu Navarras karalistes daļu uz dienvidiem no Pirenejiem, izņemot Lejasnavarru. 1521. gada karaļa Anrī d'Albrē mēģinājums ar bruņotu spēku atgūt zaudētās teritorijas bija neveiksmīgs (cieta smagu sakāvi pie Pavijas, krita gūstā).

1547. gadā Karaliene Joanna III d'Albrē (Jeanne d'Albret) apprecējās ar Burbonē un Vandomas hercogu Antuānu (Antoine de Bourbon, duc de Vendôme). Viņu dēls Anrī (Henri IV, Henri le Grand, Henri de Navarre) 1589. gadā kļuva par Francijas karali Anrī IV. Kopš tā laika Navarras Pireneju pussalas daļa ir Spānijas īpašumā, bet Pireneju kalnu ziemeļos esošās Navarras teritorijas ir Francijas sastāvā. Francijas karaļi līdz pat Franču revolūcijai un pēc tam arī Burbonu restaurācijas laikā turpināja lietot Navarras karaļu titulu.

Bluā-Šampaņas dinastijas ģerbonis