Neimaijere III

Vikipēdijas lapa
Neimaijere III
Neumayer-Station III
Neimaijere III (Antarktīda)
Neimaijere III
Neimaijere III
Valsts piederība Karogs: Vācija Vācija
Koordinātas: 70°40′0″S 8°16′0″W / 70.66667°S 8.26667°W / -70.66667; -8.26667Koordinātas: 70°40′0″S 8°16′0″W / 70.66667°S 8.26667°W / -70.66667; -8.26667
Novietojums Ēkstrema šelfa ledājs
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 2009. g.
Pieder AWI
Personāls vasarā 50
Personāls ziemā 9
Augstums v.j.l. 15 m
Maksimālā t° +4,3 °C
Minimālā t° -48,1 °C
Neimaijere III Vikikrātuvē

Neimaijere III (vācu: Neumayer-Station III) ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies karalienes Modas Zemē uz 200 m biezā Ēkstrema šelfa ledāja Atkas līča krastā 5,5 km no ledāja frontes.[1] Izbūvēta 2009. gadā kā aizvietotāja sniegā iegrimušajai stacijai Neimaijere II. Oficiāli atklāta 20. februārī, nosaukums mantots no iepriekšējām stacijām, kas savukārt nosauktas par godu vācu ģeofiziķim un polārpētniekam Georgam fon Neimaijeram. Jaunā stacija paredzētu 25-30 gadu ilgai ekspluatācijai un tās izbūves kopējās izmaksas tiek lēstas ap 39 miljoni eiro.[2] Kopā ar šelfa ledāju stacija pārvietojas ziemeļu virzienā 355° azimutā ar ātrumu 157 m/gadā.

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas balsts ar dzelzsbetona pamatni.

Stacija veidota kā 6 m virs sniega līmeņa pacelta divstāvu platforma, kas stāv uz 16 hidrauliskiem balstiem. Stacijai ir četri stāvi, divi no kuriem atrodas platformā un paredzēti laboratoriju un dzīvojamajām telpām, viens atrodas zem sniega līmeņa un paredzēts kā noliktava un transporttehnikas garāža un par atsevišķu stāvu tiek uzskatīta starptelpa starp platformu un sniega līmeni. Uz platformas jumta atrodas meteoroloģisko balonu halle, kā arī dažādas sakaru un mērījumu iekārtas. Kopējais būves augstums no pamatiem līdz balonu hallei ir 29,2 m.

Stacijas galvenā platforma veidota no moduļveida tērauda karkasa, kas apšūts un nosiltināts ar poliuretāna izolāciju. Platforma ir 68 m gara un 24 m plata, tās kopējais svars ir ap 2300 t. Platforma ar hidrauliskiem balstiem balstās uz speciālām dzelzsbetona pamatnēm. Stacijas apkaimē gada laikā uzkrājas 80-100 cm sniega. Pieblietētais un firns un sniegs augstu slodžu rezultātā zaudē savu struktūru un ar laiku kļūst irdens.[3] Šo divu faktoru dēļ ar hidraulisko mehānismu palīdzību stacijas balsti tiek periodiski pacelti un zem tiem tiek papildināts sniega klājums, atjaunojot stacijas stabilitāti un paceļot to paredzētajā līmenī.[4]

Stacijas iekšējo struktūru veido standarta konteineri, kas savā starpā savienoti ar komunikācijām. Tajos izvietotas dzīvojamās, koplietošanas un saimnieciskās telpas.

Ārpus galvenā stacijas kompleksa izvietoti vairāki zinātniskie moduļi, patvērums ārkārtas situācijām, vasaras sezonas mītnes, kā arī DROMLAN programmā izbūvēts lidlauks.

Raksturlielumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Būves augstums: 29,2 m
  • Platformas izmēri: 68 m x 24 m
  • Padziļinājums zem stacijas: 8,2 m
  • Svars: ap 2300 t[5]
  • Lietderīgā platība (četros stāvos): 4864 m²[6]
  • Klimatizētā platība: 2118 m²[6]
  • Ziemas apdzīvotība: 9
  • Vasaras apdzīvotība: 50
  • Energonodrošinājums:
  • Elektrības patēriņš (apgaismojums, zinātniskās iekārtas u.c.)[7]: ap 70 - 300 kW
  • Energopatēriņš apsildei (apkure, ūdens sildīšana, sniega kausēšana)[7]: ap 70 - 150 kW
  • Rezerves enerģijas avots (UPS): 2 x 20 kW uz 20 min
  • Ziemas dīzeļdegvielas patēriņš: 315 000 l

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. DB mobil, Ausgabe 11, 2008
  2. Welt online
  3. «Antarctica: Neumayer Station III successfully raised». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. decembrī. Skatīts: 2010. gada 28. decembrī.
  4. Gerald Traufetter. Dancing On Ice. Germany on New Footing in Antarctica
  5. «Neumayer-Station III Die neue deutsche Forschungsstation in der Antarktis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 21. februārī.
  6. 6,0 6,1 Informationen zum Bauwerk Arhivēts 2014. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Webseite des AWI, aufgerufen am 23. Februar 2009
  7. 7,0 7,1 Energieversorgung Arhivēts 2014. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Webseite des AWI, aufgerufen am 23. Februar 2009

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]