Neimegena

Vikipēdijas lapa
Neimegena
Nijmegen
Nimwegen
Municipalitāte
Neimegenas panorāma
Neimegenas panorāma
Karogs: Neimegena
Karogs
Ģerbonis: Neimegena
Ģerbonis
Neimegena (Nīderlande)
Neimegena
Neimegena
Atrašanās vieta Nīderlandē
Koordinātas: 51°49′30″N 5°51′20″E / 51.82500°N 5.85556°E / 51.82500; 5.85556Koordinātas: 51°49′30″N 5°51′20″E / 51.82500°N 5.85556°E / 51.82500; 5.85556
Valsts Karogs: Nīderlande Nīderlande
Province Gelderlande
Ulpia Noviomagnus Batavorum 98–102
Pilsētas tiesības 1230
Dibinātājs Trajāns
Platība(2006)
 • Municipalitāte 57,53 km2
 • sauszeme 53,59 km2
Augstums 7–88 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • Municipalitāte 177 359
 • blīvums 3 043/km²
 • urbānā teritorija 280 079
 • aglomerācija 736 107
  Avots: Gemeente Nijmegen, [1]
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 6500–6547, 6663, 6679, 6683
Tālruņu kods 024 / 0481
Mājaslapa www.nijmegen.nl
Neimegena Vikikrātuvē

Neimegena (nīderlandiešu: Nijmegen) ir pilsēta Nīderlandes austrumos netālu no Vācijas robežas pie Reinas attekas Vālas. Tā tiek uzskatīta par Nīderlandes senāko pilsētu. Politiski Neimegena tradicionāli ir kreisi noskaņota. Pazīstama kā Starptautiskā Neimegenas četru dienu pārgājiena (Nijmeegse Vierdaagse) norises vieta, kas ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neimegena

Pirmās ziņas par Neimegenu ir no 2. gadsimta p. m. ē., kad romieši šeit nodibināja militāro apmetni. 69. gadā pamatiedzīvotāji batāvi to nopostīja, tomēr vēlāk romieši apmetni atjaunoja, un šeit tika dislocēts romiešu X leģions (Legio X Gemina). 103. gadā leģionu pārcēla uz Vīni.

4. gadsimtā Neimegena iekļāvās franku valstī. 8. gadsimtā Neimegena vairākkārt bija Kārļa Lielā rezidence. 1230. gadā imperators Frīdrihs II piešķīra Neimegenai pilsētas tiesības. 1247. gadā pilsēta iekļāvās Geldernas hercogistē. Pēc Nīderlandes revolūcijas, 1585. gadā tā iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1678. un 1679. gadā Neimegenā tika noslēgti Neimegenas līgumi, lai pārtrauktu karu Eiropā.

1923. gadā pilsētā nodibināja universitāti. Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Neimegena bija pirmā pilsēta, ko ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada 22. februārī Sabiedrotie, pēc Nīderlandes Kara dokumentēšanas institūta pētījumiem, kļūdas pēc, veica pilsētas bombardēšanu. Bojā gāja apmēram 750 cilvēki. Tajā pašā gadā operācijas "Market Garden" laikā pilsētā notika sīvas kaujas.

1981. gada 23. februārī Nīderlandes policija un armija, izmantojot tankus, bruņutransportierus un helikopteru, atbrīvoja skvoteru ieņemtās mājas.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neimegenā dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kerncijfers wijken en buurten 2021». Q167086. 6 augusts 2021.