Nematodes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nematodes
Cilvēka cērme (Ascaris lumbricoides)
Cilvēka cērme (Ascaris lumbricoides)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Kutikulārie (Ecdysozoa)
Tips Nematodes (Nematoda)
Iedalījums

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase). Šis ir viens no lielākajiem dzīvnieku valsts tipiem ar vairāk, kā 80 000 sugām. Nematodes raksturo augsta organizācija, sugu daudzveidība un universālas pielāgošanās spējas. Nematodes dzīvo jūrās, saldūdeņos un augsnē. Tās parazitē cilvēku, dzīvnieku organismos un uz augiem. Nematožu izraisītās slimības sauc par nematodozēm.

Nematodes tēviņa uzbūve:
1 mutes dobums,
2 zarnas,
3 kloāka,
4 izvadsisitēma,
5 sēklinieks,
6 rīkles nervu gredzens,
7 muguras nervu stiegra,
8 vēdera nervu stiegra,
9 izvadsisitēmas atvere.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nematodēm ir gareniski izstiepts, veltenisks ķermenis bez segmentācijas. Garums no 80µm līdz 8m. Ķermeni klāj biezs kutikulas slānis, zem kura atrodas hipoderma. Gredzeniskā muskulatūra ir izzudusi, bet garenisko veido vairākas garas lentas. Asinsrites un elpošanas sistēmas nav. Nervu sistēmu veido rīkles nervu gredzens, no kura atiet gareniskas nervu stiegras. Maņu orgānus veido taustes skropstiņas vai kārpiņas. Dažām brīvi dzīvojošām formām ir primitīvi hemo un fotoreceptori. Gremošanas sistēma sākas no mutes dobuma (stoma) un rīkles (pharynx), tad pāriet barības vadā (oesophagus), tad priekšzarnā, vidus (mesodaeum) un galazarnā (proctodaeum), kas pēc tam ķermeņa aizmugurējās daļas vēderpusē pāriet anālajā atverē (anus). Izvadsistēmu veido dažādi ādas dziedzeri. Nematodes parasti ir šķirtdzimuma organismi. Mātītēm ir 2 pavedienveidīgas olnīcas, kas pāriet olvados un dzemdē. Sievišķā dzimumsistēma beidzas ar maksti. Tēviņa dzimumsistēma sastāv no sēklinieka, sēklvada un sēklas izsviedējkanāla, kas beidzas galazarnā, veidojot kloāku. Nematodes dēj olas, retāk ir dzīvdzemdētājas.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nematodes ir plaši izplatītas pa visu Zemeslodi. No tām daudzas ir kosmopolītiskas sugas. Brīvi dzīvojošās nematodes (ap 25 000 sugas) apdzīvo okeānu, jūru, upju u.c. ūdensbaseinu gultnes. Pie tam daudzas brīvi dzīvojošās nematožu sugas (ap 10 000 sugu) dzīvo augsnē. Turklāt tās apdzīvo visdažādākās augsnes: gan trūdvielām bagātas augsnes, gan tuksnešu smiltājus. Augsnē nematodes pielāgojas dažādām ekoloģiskajām nišām. Brīvi dzīvojošās nematodes pārsvarā ir sīki organismi (ap 1 mm), kas pārtiek no baktērijām, aļģēm vai detrīta. Ir arī plēsējas formas. Nematožu blīvums vietām var sasniegt līdz 1 mlj. eksemplāru uz 1m2. Dažas nematožu grupas spēj dzīvot anaerobā vidē, kā arī pāriet anabiozes stāvoklī. Nematodes var saglabāt aktivitāti plašā temperatūras diapazonā: no vairāk par 40 °C karstajos avotos, līdz ūdens sasalšanas temperatūrai ziemā augsnes zemsedzē. Saprobiotiskās nematodes var veidot simbiotiskas sistēmas ar dažādām baktērijām, kuras noārda ogļhidrātus un olbaltumvielas līdz šķīstošam stāvoklim, no kā pēc tam pārtiek nematodes. Liela nematožu daļa dzīvo parazītisku dzīvesveidu, parazitējot dzīvniekos un augos. Parazītisma ietekmē nematodēm ir izveidojusies virkne specifisku pielāgojumu. Dzīvniekos parazitējošām nematodēm ir palielināts ķermenis un krasi pieaugusi auglība. Olas kļuvušas mazākas. Izveidojusies spēja anaerobi elpot. Nematodēm, kas parazitē dzīvnieku orgānos, raksturīga saimnieka maiņa. Augos parazitējošās nematodes raksturo citas īpašības. Tās parasti ir nelielas (līdz 5 mm), auglība ir daudz mazāka. Olas parasti lielas. Attīstīti speciāli pielāgojumi augu sulu izmantošanai barībā. Mutes dobums sašaurināts līdz plāna stileta pakāpei. Barības vadā spēcīgi attīstīti barības vada dziedzeri, kuru ektofermenti šķīdina augu šūnapvalku propektīnu, glikolizē ogļhidrātus un skalda augu olbaltumvielas. Fitoparazītiskajām nematodēm nav saimnieku maiņas.