Nemirstība

Vikipēdijas lapa
Džulio Romano (14921546). Nemirstība alegorija. Apmēram 1500. gads.

Nemirstība ir dzīve fiziskā vai dvēseles formā, kas ilgst nenoteikti ilgu laiku.

Nemirstību fiziskā formā var izdalīt divos veidos[1]:

  • nosacīti bioloģiska nemirstība (individuālu mirstības trūkums pēdējās ontoģenēzes stadijā - dalīšanās (vairošanās)) vienšūnas organismos;
  • hipotētiski bioloģiska nemirstība sarežģīti organizētās daudzšūnu dzīvajās būtnēs, tajā skaitā - un pirmkārt - cilvēka.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. В соответствии с крупнейшей базой данных по старению и продолжительности жизни животных AnAge, в настоящее время найдено семь видов практически нестареющих (бессмертных) многоклеточных организмов — Sebastes aleutianus, Chrysemys picta, Emydoidea blandingii, Terrapene carolina, Strongylocentrotus franciscanus, Arctica islandica, Pinus longaeva. Есть основания предполагать биологическое бессмертие у некоторых представителей отряда Tricladida (Барнс Р. и др. Беспозвоночные: новый обобщённый подход. — М: Мир, 1992. — С. 86).