Neons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Neons
10





8
2
Ne

20,1797 g/mol

[He]2s22p6
Ne-TableImage.svg
Neon-glow.jpg    NeTube.jpg
Neona spīdēšana elektriskajā laukā
Oksidēšanas pakāpes
Elektronegativitāte 4,4 (?)
Blīvums 0,8999 kg/m3
Kušanas temperatūra 24,48 K (-248,67 °C)[1]
Viršanas temperatūra 27,102 K (-246,048 °C)[1]
Trīskāršais punkts 24,5561 K (-249 °C), 43 kPa
Kritiskais punkts 44,4 K, 2,76 MPa

Neons ir ķīmiskais elementscēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10. Neons ir ķīmiski inerts un neveido savienojumus (elektriskā izlāde var ierosināt Ne2+ tipa molekulāro jonu veidošanos).[2] Neonu 1898. gadā atklāja skotu ķīmiķis Viljams Remsejs (William Ramsay) un angļu ķīmiķis Moriss Traverss (Morris Travers).

Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda νέος (néos), kas nozīmē "jauns".

Neona īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neona fizikālās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neona viršanas temperatūra ir -246,048 °C, bet kušanas temperatūra ir -248,67 °C. Vēl zemākas viršanas un kušanas temperatūras ir tikai ūdeņradim un hēlijam.

Neona ķīmiskās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Normālos apstākļos neons ir ķīmiski inerta gāze. Ar citiem ķīmiskajiem elementiem praktiski savienojumus neveido.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neons ir viens no visizplatītākajiem elementiem Visumā. Vairāk ir tikai ūdeņradis, hēlijs, skābeklis, ogleklis un slāpeklis. Bet uz Zemes neons nav tik izplatīts ķīmiskais elements. Dabā neons ir sastopams gaisa sastāvā (0,0018 %)[3], un no gaisa to arī iegūst. No hēlija šķidru neonu atdala, adsorbējot uz aktīvās ogles, ko dzesē ar šķidru slāpekli. Otra atdalīšanas metode ir neona izsaldēšana, kā dzesētāju lietojot šķidru ūdeņradi. Zemes garozā neons ir vēl retāk sastopams (0,000 000 5%).[4]

Dabiskais neons sastāv no trim stabiliem izotopiem — neona-20 (90,48% no kopējā neona daudzuma dabā), neona-21 (0,27%) un neona-22 (9,25%).[5] Ir zināmi vēl pieci nestabili neona izotopi.[1]

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neonu lieto dažādām gāzizlādes spuldzēm (tas spīd oranžsarkanā krāsā). To lieto arī gāzizlādes stabilitronu un dažu citu elektronisko ierīču pildīšanai.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Neon Facts (angliski). chemistry.about.com. Atjaunināts: 2011-07-30.
  2. Ahmetovs, Nails (1978) (latviski). Neorganiskā ķīmija. Rīga: Zvaigzne. 576. lpp.
  3. Neon (angliski). Los Alamos National Laboratory. Atjaunināts: 2011-10-01.
  4. Harry H. Binder (1999). Lexikon der chemischen Elemente. Stuttgart: S. Hirzel Verlag. ISBN 3-7776-0736-3.
  5. Isotopes of the Element Neon (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-08-24.