Nepilsoņi (Latvija)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par nepilsoņiem Latvijā. Par citām jēdziena nepilsoņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nepilsoņa pases vāks
Latvija
Coat of arms of Latvia.svg

Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvijas politika



Latvijas portāls

Latvijas nepilsoņi (krievu: неграждане, angļu: non-citizens, aliens) ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību.

1991. gada 15. oktobrī LR AP pieņemtais lēmums “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” noteica, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas “kurām bija Latvijas Republikas pilsonība 1940. gada 17. jūnijā un šo personu pēcnācēji”. 1992. gada 22. oktobrī Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās un viņu pēcnācējiem". Saskaņā ar minētā lēmuma 1. punktu par piederīgu pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma ipso facto tika atzītas personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta "Likuma par pavalstniecību" 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, bet nebija šīs tiesības realizējušas.

Nepilsoņi ir 1995. gada 12. aprīļa likuma[1] "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti — personas, kas atbilst šādiem nosacījumiem: "1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā", un viņu bērni.

Vēsture, demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2014)[2]
Valstiskā piederība Procenti
Latvijas pilsoņi (1 823 135)
  
83.6%
Latvijas nepilsoņi (282 876)
  
13.0%
Citu valstu pilsoņi (73 963)
  
3.4%
Pārējie (319)
  
0.0%

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā šīs personu kategorijas rašanās juridiskais pamats bija LR Augstākās Padomes 1991. gada 15. oktobra lēmums[3] "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem", pēc kura Latvijas pilsonība bija atzīta tikai aptuveni 2/3 Latvijas iedzīvotāju (Latvijas Republikas pilsoņiem, kas tādi bijuši 1940. gada jūnijā, un to pēcnācējiem), savukārt tiem, kuri vai kuru vecāki bija ieradušies Latvijā jau padomju režīma laikā, pilsonības automātiska piešķiršana tika liegta, pretēji valdošās LTF priekšvēlēšanu programmas 2.5. punktam [4]. Līdz 1995. g. nepilsoņu juridiskais statuss bija neskaidrs.

2011. gada 1. martā Latvijā pēc tautas skaitīšanas provizoriskiem datiem dzīvoja 290 660 nepilsoņi (14,1% iedzīvotāju). [5] Savukārt pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2011. g. janvārī Latvijā dzīvoja 326 735 nepilsoņi (14,61% iedzīvotāju)[6]. Atšķirības 2011. gada tautas skaitīšanas datos un Iedzīvotāju reģistra datos radās no tā, ka daļa nepilsoņu, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.[7]

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 282 876 nepilsoņi (13,0% iedzīvotāju) [8], no tiem 65,7 % bija krievi, 13,6% — baltkrievi, 9,7 % — ukraiņi. Pēc šiem datiem nepilsoņi veidoja 31,7 % no Latvijas krievu, 51,9% no baltkrievu, 52,3% no ukraiņu kopskaita.[9]. Starp Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā līdz 17 gadiem nepilsoņu 2013. g. bija 2,8 %, vecuma grupā no 81 gada — 25,5 %[10]. 62,4% nepilsoņu dzīvoja trīs lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī un Liepājā (no visiem iedzīvotājiem — 40,3%).[11] Vēl 4094 nepilsoņi 2013. g. sākumā, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, dzīvoja ārvalstīs.[12]

Nepilsoņu īpatsvars dažādas etniskajās grupās (2011)[13][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

etniskā grupa Latvijas pilsoņi % no visiem Latvijas nepilsoņi % no visiem citu valstu pilsoņi u.c. % no visiem kopā % no Latvijas iedzīvotājiem
Latvieši 1 321 437 99,8% 1 198 0,1% 1 078 0,1% 1 323 713 59,5%
Lietuvieši 18 328 62,8% 8 412 28,8% 2 433 8,4% 29 194 1,3%
Igauņi 1 423 61,0% 473 20,2% 440 18,8% 2 336 0,1%
Baltkrievi 30 991 39,7% 43 172 55,3% 3 889 5,0% 78 052 3,5%
Krievi 364 529 60,1% 209 934 34,6% 32 509 5,3% 606 972 27,3%
Ukraiņi 18 383 33,8% 30 625 56,3% 5 390 9,9% 54 398 2,4%
Poļi 38 916 76,4% 10 845 21,3% 1 199 2,3% 50 960 2,3%
Ebreji 6 236 65,8% 2 764 29,2% 474 5,0% 9 474 0,4%
Kopā 1 847 618 83,1% 319 267 14,3% 57 345 2,6% 2 224 230 100%

Nepilsoņu skaits saruka naturalizācijas (uzņemšana Latvijas pilsonībā paātrinājās pēc 1998. gada referenduma par Pilsonības likumu un palēninājās pēc 2004. gada), emigrācijas, zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ.[14] Daļa nepilsoņu pieņēma Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsonību.

Statuss, atšķirības tiesībās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepilsoņa pases paraugs: 1. lpp.

Nepilsoņiem Latvijā ievērojami plašākas tiesības nekā bezvalstniekiem — personām, kam nav valstiskās piederības. Nepilsoņiem turpretī ir, piemēram, Latvijas pases (atšķirībā no pilsoņu pasēm, violetā krāsā. Angliski nepilsoņi tajos tiek apzīmēti kā "Alien"), LR diplomātiskā aizsardzība ārzemēs un tiesības dzīvot LR teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju. Tā, Satversmes tiesa sprieduma[15] par nepilsoņa statusa atņemšanas iespējām 17. punktā atzina, ka "nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā".

Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņi nav ANO 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjekti, atsaucoties uz to, ka nepilsoņiem paredzētas plašākas tiesības nekā šīs konvencijas subjektiem[16]. ANO Augstā Komisāra bēgļu lietās pārvalde nepieskaita LR nepilsoņus pie 1954. g. Konvencijas par apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā;[17] ANO Speciālais ziņotājs par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un saistītu neiecietību sauc nepilsoņus par apatrīdiem (stateless persons) un atsaucas uz 1961. g. konvenciju, iesakot pārskatīt naturalizācijas prasības.[18] Latvijas Republikas Tiesībsargs R. Apsītis secināja, ka nepilsoņu īpašais tiesiskais statuss "ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa"[19]

Latvijas nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no Igaunijas nepilsoņiem), kaut gan viņi var būt Latvijas partiju biedri[20] un ziedot partijām[21]. Pastāv arī ierobežojumi[22] sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā (sk. Andrejeva pret Latviju), iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu (2007. gada janvārī šī iespēja paverās nepilsoņiem vairumā ES valstu un Īslandē[23]), studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c.

Naturalizācijas iespējas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naturalizācija Latvijā sākās 1995. gada februārī, tomēr līdz 1998. gada beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo "naturalizācijas logu" dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija ir liegta Pilsonības likuma[24] 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes 1991. gada federālistisko organizāciju, ieskaitot LKP, darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma — "totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības" paudēji un personas, kuras "antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu"). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. gada 21. augusta.

Pārējiem nepilsoņiem, lai naturalizētos, jāparaksta solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, jāsamaksā valsts nodeva, jānokārto eksāmeni Satversmes un himnas zināšanās, latviešu valodā un Latvijas vēsturē (cita starpā iespējams tāds jautājums, kā 1940. gada notikumu Latvijā kvalifikācija, kur par pareizo tiek uzskatīta atbilde "okupācija"). Valsts tomēr var atteikt personai pilsonību, pat ja tā izpilda šīs prasības, tomēr tiek uzskatīts, ka personas rīcība bijusi pretrunā ar doto solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai (sk. Jurijs Petropavlovskis). Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem naturalizācijas process vidēji ilgst 7-8 mēnešus. Līdz 2011. gada septembra beigām bija naturalizējušies 136 897 cilvēki[25] (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki[26][27]). Visvairāk naturalizācijas iesniegumu bija 2004. g. — 21 297 (2009. g. — 3470); respektīvi, visvairāk naturalizēto bija 2005. g. — 19 169 (2009. g. — 2080).[28]

2010. gadā Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 2336 cilvēki, bet Krievijas Federācijas pilsonību, atsakoties no Latvijas nepilsoņa statusa, pieņēma 5768 cilvēki. Savukārt 2011.gadā naturalizējās 2467, bet Krievijas pilsonību pieņēma 2884 nepilsoņi. Šo procesu rezultātā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ievērojami palielinājās: ja 1997. gadā Latvijā dzīvoja ap 8000 cilvēku ar Krievijas pasi, tad 2011. gadā Krievijas pilsoņu skaits pārsniedza 40 000. To veicina Krievijas likumi, kas atvieglo pilsonības piešķiršanu bijušās PSRS iedzīvotājiem. Daudziem nepilsoņiem iegūt Krievijas pilsonību šķiet vienkāršāk, nekā nokārtot naturalizācijas eksāmenus, kuros tiek prasītas latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanas.[29]

2003. g. aptaujā, 6825 nepilsoņiem atbildot uz jautājumu "Kāpēc jūs neizmantojat iespēju iegūt Latvijas pilsonību?", tika minēti šādi iemesli: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana — 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2%.[30]

Nepilsoņi kā politiskais un cilvēktiesību jautājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar SKDS 2005. g. aptaujas datiem[31], 45,9 % Latvijas iedzīvotāju un 38,4 % Latvijas pilsoņu atbalstītu balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, pret būtu 35,6 % iedzīvotāju un 42,8 % pilsoņu. Par šādiem likuma grozījumiem iestātos 74,6 % krievvalodigo un 24,8 % latviešu, iebilstu 7,8 % krievvalodīgo un 55,9 % latviešu. Pēc "AC Konsultācijas" 2008. g. aptaujas datiem, balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās atbalstīja 47 % iedzīvotāju (38 % pilsoņu un 80 % nepilsoņu), neatbalstīja 39 %.[32]

Par balsstiesībām nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās un to pielīdzināšanu pilsoņiem pensiju ziņā, kā arī pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem iestājas Saskaņas centrs[33], bet PCTVL[34] — аrī par visu nepilsoņu atzīšanu par LR pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. Vairums valdošo partiju atbalsta status quo. Savukārt, TB/LNNK[35] iestājas par naturalizācijas izbeigšanu. LPP/LC drīz pēc 9. Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka ir par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās[36], tomēr attiecīgus likuma grozījumus LPP/LC aicina izskatīt referendumā 2009. g., un Saeimā apvienības frakcija attiecīgus priekšlikumus neatbalsta[37].

Starptautiskajā sabiedrībā tiek izteikti dažādi viedokli par nepilsoņu stāvokli. Piemēram, EDSO misija, kas uzraudzīja 9. Saeimas vēlēšanas, konstatēja, ka "Tas, ka nozīmīgai daļai pilngadīgu valsts iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību, norāda, ka joprojām pastāv demokrātijas deficīts. Eiropas Padome un Baltijas Jūras valstu padome ieteikušas apsvērt iespēju piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās".[38]

Savukārt, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. g. novembrī minēja savā rezolūcijā, ka "Asambleja uzskata, ka Latvijā pieņemtie naturalizācijas noteikumi nerada nepārvaramus šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai un ka piemērojamā procedūra nesatur esošos Eiropas standartus pārsniedzošas vai tiem pretējas prasības. Tomēr, ievērojot ļoti specifisku nepilsoņu situāciju, kurai nav precedentu un tāpēc trūkst Eiropas normu vai prakses rāmju, Asambleja uzskata, ka ir iespējami turpmākie uzlabojumi, lai izvairītos no nevajadzīgām prasībām Latvijas pilsonības iegūšanai".[39]

Starptautiskās rekomendācijas Latvijai, kas skar nepilsonības jautājumu, ietver ieteikumus:

  • piešķirt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās;[40][41][42];[43]
  • vienkāršot naturalizāciju;[44]
  • mazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās;[45][46]
  • neprasīt naturalizējamiem izteikt uzskatus, kas būtu pretrunā ar viņu savas kultūras kopienas vai nācijas vēstures redzējumu.[47]

Krievijas Ārlietu ministrija sagatavoja izlasi starptautisko organizāciju un NVO pārmetumu un rekomendāciju Latvijai minoritāšu tiesību jomā, tostarp arī par nepilsonību un naturalizāciju[48]. Piebilstams, ka Krievija no 2008. g. jūnija ieviesa nepilsoņiem bezvīzu režīmu īstermiņa braucieniem, bet iepriekš iekasēja no tiem mazākas nodevas par vīzām nekā no LR pilsoņiem.[49][50]

Latvijas Republikas Tiesībsargs R. Apsītis secināja, ka "valsts politika nolūkā veicināt naturalizāciju un nepilsoņu skaita samazināšanu ir leģitīma. Tā kā nepilsoņa statuss nav Latvijas pilsonības paveids, tad, izvēloties šo politiku, valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, bet gan personu motivēšana iegūt pilntiesīga pilsoņa statusu" un "vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, no vienas puses, tuvinātu šo statusu pilsoņa statusam un tai pat laikā tikai paildzinātu šo nenoteikto situāciju un “īpašo tiesisko statusu”, kas ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa".[51]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Список различий в правах граждан и неграждан Латвии — Рига: ЛКПЧ, 2006
  • Citizens of a Non-Existent State. Rīga: Averti-R 2008 2011
  • Бузаев В. В. Неграждане Латвии — Рига: ЛКПЧ, 2007
  • I. Ziemele, Valsts nepārtrauktības un cilvēktiesību loma pilsonības kontekstā Baltijas valstīs. / Baltijas valstis Iikterņgriežos. Politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa: Rakstu krājums. Red. Jundzis, T. Rīga, 1998., 235.-257. lpp.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"
  2. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības.
  3. LR AP 15.10.1991. lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"
  4. Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas — R., LTF izdevniecība, 1990 — 7. lpp.
  5. Latvijas iedzīvotāju valstiskā piederība
  6. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.01.2011., pmlp.gov.lv
  7. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
  8. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības uz 01.01.2014., pmlp.gov.lv
  9. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības uz 01.01.2014., pmlp.gov.lv
  10. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc dzimšanas gada un valstiskās piederības PMLP 01.01.2013
  11. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības PMLP 01.01.2014
  12. Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (01.01.2014) PMLP
  13. Iedzīvotāju Reģistra dati (01.07.2011)
  14. Бузаев В. В. Вечное рабство-2 DELFI, 19.08.2010.
  15. Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2004-15-0106 par nepilsoņa statusa atņemšanu
  16. Latvijas Ziņojums ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējam periodiskajam parskatam, 2011, A/HRC/WG.6/11/LVA/1 (angliski) (krieviski) 46. pkt.
  17. 2006. g. globālās tendences - sk. 14. tab., angliski
  18. Report on mission to Latvia (2008) — See Para. 30, 88
  19. Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā — 16. lpp. 2008
  20. Politisko partiju likums — sk. 26. p.
  21. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums — sk. 4. p.
  22. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts Latvijas Cilvēktiesību komiteja, 2013. g.
  23. Latvijas nepilsoņi uz ES var ceļot bez vīzas, am.gov.lv, 17.01.2007.
  24. Pilsonības likums
  25. Aktuālā statistika par naturalizācijas procesu PMLP
  26. 2007. g. 97,6 % Latvijā naturalizēto bija nepilsoņi, 1,6 % — bijušie Krievijas pilsoņi — Щербакова Е. Среди получивших гражданство в странах ЕС-27 в 2007 году больше всего было граждан Марокко и Турции, около трети составили граждане других европейских стран Демоскоп Weekly № 403—404
  27. Новые граждане ЕС: марокканцы, турки, индусы DELFI(krieviski)
  28. Atbilde uz deputātu jautājumu Nr. 1-28/2547, 12.08.2010, ar naturalizācijas statistiku
  29. Nepilsoņi biežāk izvēlas iegūt Krievijas, nevis Latvijas pilsonību. Ģirts Kasparāns. "Diena" 2012. gada 31. maijā.
  30. Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā — Rīga: LR Naturalizācijas pārvalde, 2003. — 71. lpp.
  31. Uzskati par starpetniskajām attiecībām Latvijā — Rīga: SKDS, 2005. — 12.—13. lpp.
  32. Kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem. 2008 — 18. lpp.
  33. SC programma, sk. 10.-12. pkt.
  34. PCTVL programma sk. pkt. 7.3.
  35. TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma
  36. LPP/LC vēlas referendumu par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības delfi.lv
  37. Balsojums Saeimā 26.04.2007.
  38. EDSO misijas paziņojums presei, 2006. g. 8. oktobrī
  39. EPPA rezolūcija 1527 (2006) Mazākumtautību tiesības Latvijā, angliski
  40. EKRN Trešais ziņojums par Latviju — 132. pkt.
  41. Concluding observations of the Committee on the Elimination of Racial Discrimination: Latvia (2003) — Section 12
  42. EDSO PA Rezolūcija par mazākumtautībām: krieviski — sk. 28. lpp., angliski — sk. 24. lpp. — sk. 16. pkt.
  43. EP Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā Nr. CommDH(2004)3 krieviski, angliski — sk. 132.5. pkt.
  44. EP Cilvēktiesību komisāra ziņojums par vizīti Latvijā Nr. CommDH(2004)3 krieviski, angliski — sk. 132.4. pkt.
  45. EKRN Trešais ziņojums par Latviju — 118. pkt.
  46. PACE resolution No. 1527 (2006) — Section 17.11.2.
  47. PACE resolution No. 1527 (2006) — Section 17.9.
  48. Starptautisko organizāciju un NVO galveno pārmetumu un rekomendāciju saraksts mazākumtautību tiesību jomā: angliski (2004), krieviski (2003)
  49. Неграждане Латвии мoгут ехать в Россию без визы
  50. Для кого открыт шлагбаум. Не все неграждане Латвии и Эстонии имеют право без визы приезжать в Россию
  51. Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā — 2., 16. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]