Nervu sistēma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cilvēka nervu sistēma.

Nervu sistēma (latīņu: systema nervosum) ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai. Nervu sistēmu veido nervaudi, kuru pamatvienība ir nervu šūna, jeb neirons.

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nervu sistēmas funkcijas ir:

  • visu šūnu, audu un orgānu darbības regulēšana un koordinācija, tādējādi nodrošinot dzīvības procesus organismā.
  • ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztveršana un atbildes reakcijas izraisīšana, nodrošinot organisma mijiedarbību ar ārējo vidi.
  • nosaka organisma vienotību.
  • palīdz orientēties apkārtējā vidē.
  • palīdz apzināties sava ķermeņa pozu, kā arī koordinē kustības un veido kustību iemaņas.
  • galvas smadzeņu garoza veido psihiskās dzīves materiālo pamatu, kas ir arī radošās dzīves pamats — apziņai, atmiņai un intelektam.
  • ar nervu sistēmas palīdzību cilvēks izsaka savas domas, emocijas, pārdzīvojumus un uztur kontaktu starp cilvēkiem.

Primitīvās nervu sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primitīvākā ir difūzā nervu sistēma — to veido nervu šūnas, kas ir savstarpēji saistītas ar izaugumiem. Difūzā nervu sistēma ir, piemēram, zarndobumaiņiem. Nervu sistēmai komplicējoties, izveidojas nervu šūnu sakopojumi, jeb gangliji. Plakantārpiem gangliji koncentrējas ķermeņa priekšgalā un veido primitīvu nervu centru, no kura iziet nervu stiegras. Posmtārpiem, posmkājiem gangliji izvietoti visā ķermeņa garumā un galvas gangliji ir saistīti ar receptoriem — maņu orgāniem. Dažādu segmentu, kā arī 1 segmenta ganglijus savieno nervu stiegras (konektīvi, komisūras). Daļai posmtārpu un posmkāju nervu stiegras un gangliji ir satuvināti un veido ventrālo jeb vēdera nervu ķēdīti. Saplūstot ķermeņa segmentiem, notiek nervu sistēmas elementu koncentrēšanās.

Mugurkaulnieku nervu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nervu sistēmu veido nervu audi, kas ir visvairāk specializēti. Tikai nervu sistēmai ir spēja uztvert kairinājumus, analizēt tos, izveidot nervu impulsus un novadīt tos uz orgāniem. Nervaudi veido galvas un muguras smadzenes, nervus un ganglijus, bet nervaudus veido nervu šūnas — neironi un neiroglija. Mugurkaulnieku (arī cilvēka) nervu sistēmai, iedalot pēc novietojuma, ir divas daļas:

Atkarībā pēc funkcijas, nervu sistēma nosacīti iedalās:

  • Somatiskā nervu sistēma — to veido 12 pāru galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu, kasinervē šķērssvītroto muskulatūru, skeletu, ādu, maņu ogānus un ir pakļauta cilvēka gribai.
  • Veģetatīvā nervu sistēma — inervē asinsvadus, iekšējo orgānu gludo muskulatūru, dziedzerus, sirdi un regulē šķērssvītrotās muskulatūras tonusu, tā nav pakļauta cilvēka gribai.

Veģetatīvā un somatiskā nervu sistēma gan morfoloģiski, gan funkcionāli ir cieši saistītas. Somatiskās nervu sitstēmas galvenā funkcija ir organisma un ārējās vides savstarpējo attiecību regulēšana, bet veģetatīvās nervu sistēmas funkcija — savstarpējo attiecību un procesu regulēšana pašā organismā.

Centrālā nervu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrāla nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm:

Centrālā
nervu
sistēma
Galvas smadzenes Priekšējās smadzenes Gala smadzenes

Ožas smadzenes, Mandeļveida kodols, Jūras zirgs, Jaunā garoza, Laterālais smadzeņu dobums

Starpsmadzenes

Epitalāms, Talāms, Hipotalāms, Subtalāms, Hipofīze, Epifīze, Trešais smadzeņu dobums

Smadzeņu stumbrs Vidussmadzenes

Jumts, Smadzeņu kājiņas, Vidussmadzeņu ūdensvads

Rombiskās smadzenes Mugurējās smadzenes

Tilts, Smadzenītes,

Papildsmadzenes Iegarenās smadzenes
Muguras smadzenes

Centrālā nervu sistēma aizņem lielāko nervu sistēmas daļu un kopā ar perifēro nervu sistēmu, tai ir būtiska pamatloma uzvedības kontrolēšanā. Caur to realizējas arī refleksi. Galvas smadzenes ir aizsargātas ar galvaskausu, bet muguras smadzenes ar skriemeļiem.

Perifērā nervu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perifēro nervu sistēmu veido 12 pāri galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu, kā arī gangliji. Tā, kopā ar centrālo nervu sistēmu, piedalās refleksa loka veidošanā. Perifēro nervu sistēmu iedala: