Nikolajs I Petrovičs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nikolajs I
Никола I Петровић
Kingnicholas.jpg
Melnkalnes kņazs (no 1910. gada - karalis)
Amatā
1860. gada 13. augusts — 1918. gada 26. novembris
Priekštecis Danilo I
Pēctecis -

Dzimšanas dati 1841. gada 7. oktobrī
Ņeguši, Melnkalne
(Cetiņes obština, Karogs: Melnkalne Melnkalne)
Miršanas dati 1921. gada 1. martā (79 gadu vecumā)
Antiba, Piejūras Alpi, Karogs: Francija Francija
Dinastija Petroviču dinastija
Tēvs Mirko Petrovičs-Ņegošs
Māte Anastasija Martinoviča
Dzīvesbiedrs(-e) Milena Vukotiča
Bērni 12 bērni, to skaitā Princese Zorka, Melnkalnes Milica, Melnkalnes Anastasija, Princis Danilo, Melnkalnes Helēna
Reliģija pareizticība
Paraksts Signature of Nicholas I Petrović-Njegoš.jpg

Nikolajs I Mirkovs Petrovičs-Ņegošs (serbu: Никола I Мирков Петровић-Његош; dzimis 1842. gada 7. oktobrī, miris 1921. gada 1. martā) bija Melnkalnes monarhs. Valdījis kā kņazs no 1860. līdz 1910. gadam un karalis no 1910. līdz 1918. gadam.

Dzimis Petroviču dzimtajā ciemā Ņegušos. Vidusskolā mācījās Parīzē. Kļuva par Melnkalnes kņazu pēc pirmā sekulārā kņaza, tēva brāļa Danilo I nāves atentātā 1860. gadā. Tā paša gada novembrī apprecējās ar vojevodas Pētera Vukotiča meitu Milenu Vukotiču. 1878. gadā Berlīnes kongresā tika atzīta Melnkalnes pilnīga neatkarība no Osmaņu impērijas. 1905. gadā tika pieņemta pirmā Melnkalnes konstitūcija. Tika atzīta preses brīvība un pieņemts mūsdienīgs krimināllikums. 1906. gadā tika izlaista apgrozībā Melnkalnes nauda - perpers.

1910. gadā Nikolajs I pasludināja sevi par karali. Melnkalne piedalījās Pirmajā (kurā 1912. gada 8. oktobrī pirmā no valstīm pieteica karu Osmaņu impērijai) un Otrajā Balkānu karā. Pirmā pasaules kara laikā Melnkalni ieņēma Austroungārijas karaspēks. Nikolajs devās trimdā uz Itāliju, vēlāk Franciju. Pēc Pirmā pasaules kara, nodibinoties Serbu, horvātu un slovēņu karalistei, Melnkalne tika iekļauta Serbijā. 1921. gadā Nikolajs I mira.

Nikolajs I bija pazīstams arī kā dzejnieks. Viņš ir melnkalniešu tradicionālās himnas "Onamo, namo!" (Онамо, 'намо!) vārdu autors.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]