Nikolajs Stenons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nikolass Steno
Nicolaus Stenonis
Nikolass Steno
Personīgā informācija
Dzimis 1638. gada 1. janvārī
Kopenhāgena, Karogs: Dānija Dānija
Miris 1686. gada 5. decembrī (48 gadi)
Šverīne, Mēklenburgas-Šverīnes hercogiste (tagad Mēklenburga-Priekšpomerānija, Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās ģeologs, anatoms

Nikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (latīņu: Nicolaus Stenonis, dāņu: Niels Stensen; dzimis 1638. gada 1. janvārī, miris 1686. gada 5. decembrī) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.

Devis ieguldījumu anatomijā (muskuļu darbības izskaidrošana), paleontoloģijā (izvirzījis idejas par fosīlijām), ģeoloģijā (modernās stratigrāfijas pamatlicējs), kristalogrāfijā. Pazīstamākais darbs De solido intra solidum naturaliter contento dissertationis prodromus, 1669.

Dzimis Kopenhāgenā un studēja medicīnu Kopenhāgenas universitātē. Turpmākās dzīves laikā uzturējies dažādās Eiropas pilsētās Nīderlandē, Francijā, Itālijā un Vācijā. Dzīvodams Itālijā, pievērsās katolismam, un sāka interesēties vairāk par teoloģiju, nekā zinātni. Aktīvs kontrreformācijas darbinieks Ziemeļvācijā. Miris Šverīnē. 1938. gadā sākts kanonizācijas process. 1988. gadā beatificēts. Stenona vārdā nosaukti krāteri uz Marsa un Mēness.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]