Nikolauss Cincendorfs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nikolajs fon Cincendorfs)
Nikolauss Cincendorfs
Nicolaus Zinzendorf
Nikolauss Cincendorfs
Personīgā informācija
Dzimis 1700. gada 26. maijā
Drēzdene
Miris 1760. gada 9. maijā (59 gadi)
Hernhūte
Nodarbošanās Teologs, Brāļu draudžu bīskaps
Paraksts

Nikolauss Ludvigs fon Cincendorfs un Potendorfs (vācu: Nikolaus Ludwig von Zinzendorf und Pottendorf; dzimis 1700. gada 26. maijā, miris 1760. gada 9. maijā) bija vācu reliģisku un sociālu reformu veicējs un Brāļu draudžu (hernhūtiešu) bīskaps un dibinātājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1700. gadā grāfa Georga Ludviga fon Cincendorfa (1662–1700) un viņa sievas Šarlotes Justīnes (1675–1763) ģimenē. Macījās piētistu skolā Hallē. Studēja tieslietas Vitenbergas universitātē (1716-1719), pēc tam apceļoja Franciju un Nīderlandi (1719-1720). Pēc atgriešanās dzimtenē 1721. gadā viņš līdz 1732. gadam strādāja par Saksijas galma padomnieku, iepazinās ar no Vidzemes atbraukušo ģenerāli Ludvigu Nikolaju fon Hallartu un viņa sievu Magdalēnu Elizabeti.

1722. gadā viņš savos zemes īpašumos Saksijā izveidoja pirmo Hernhūtes brāļu draudzi. 1729. gadā pēc ģenerāļa Hallarta atraitnes aicinājuma viņš nosūtīja pirmo Hernhūtes brāļu draudzes misiju uz Vidzemi, kam sekoja daudzas citas misijas pa visu pasauli. Pasliktinoties attiecībām ar luterāņu baznīcu, 1735. gadā Hernhūtes brāļu draudze kļuva neatkarīga. Tas radīja konfliktus un 1736. gadā Cincendorfs tika izraidīts no Saksijas. 1736. gada septembrī Cincendorfs ieradās Vidzemē, kur sprediķoja Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā[1] un Valmierā.

1737. gadā viņu Berlīnē iesvētīja par Brāļu draudžu bīskapu. No Hernhūtes izceļojušie draudzes locekļi dibināja jaunas draudzes Prūsijā un Anglijā. Pēc brāļu draudzu aizliegšanas Krievijas impērijā grāfs Cincendorfs 1743. gada 12. decembrī vēlreiz ieradās Rīgā, taču tika aizturēts un internēts Citadelē, vēlāk izraidīts no valsts. 1747. gadā Cincendorfs atgriezās dzimtenē un apmetās Barbijas (Barby) grāfistē, kur izveidoja vienu no Brāļu draudzes lielākajiem centriem. Brāļu draudze tika oficiāli atzīta par evaņģēliskās morāviešu Brāļu draudzes garīgo mantinieci. 1750. gadā Cincendorfs apmetās uz dzīvi Londonā un turpināja vadīt draudzes darbu no turienes.

1760. gada pavasarī viņš smagi saslima un 9. maijā nomira. Pēc grāfa nāves Brāļu draudzes 1764. gadā saņēma mantojumā Bertelsdorfas pili un muižu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Sv. Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. septembrī. Skatīts: 2014. gada 29. decembrī.
  2. Ervīns Jākobsons. Lielā atmoda Vidzemē, pārpublicēts no žurnāla "Tikšanās" 2011. gada aprīļa numura

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]