Nikolajs Mollīns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nikolauss Mollīns)
Šis raksts ir par grāmatu iespiedēju. Par kartogrāfu ar līdzīgu uzvārdu skatīt rakstu Ludvigs Augusts Mellīns.
Nikolajs Mollīns
Nicolaus Mollinus
Personīgā informācija
Dzimis apmēram 1550. — 1555.
Hābsburgu Nīderlande (tagad Karogs: Beļģija Beļģija)
Miris 1625. gadā
Rīga (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Nikolajs Mollīns (latīņu: Nicolaus Mollinus, nīderlandiešu: Niclaes Mollijns; ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Viņa lielākie darbi bija 1612. gada "Rīgas panorāma" un 1621. gada "Rīgas aplenkums".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis flāmu kokgriezēja un tipogrāfa Jana Mollīna ģimenē Hābsburgu Nīderlandē[1] apmēram 1550.-1555. gadā. No 1573. līdz 1575. gadam viņš strādāja K. Plantena firmā, 1575. gadā tika uzņemts Antverpenes Sv. Lūkas ģildē. 1576. gadā pēc tēva nāves uzsāka patstāvīgu darbību, no 1579. gada vadīja savu grāmatu spiestuvi. Pēc Antverpenes krišanas Astoņdesmit gadu kara laikā Mollīns 1587. gadā mēģināja atsākt grāmatu iespiešanu Dordrehtā. 1580. gadā viņš laida klajā Jozefa Flāvija apjomīgo darbu par ebreju tautas vēsturi.

Pēc Dāvida Hilhena uzaicinājuma 1588. gadā Mollīns pārcēla savu grāmatu spiestuvi uz Rīgu, kur Kalendāra nemieru laikā iespieda Rīgas rāti atbalstošus rakstus. Pēc Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III rīkojuma Rīgai 1590. gadā piešķīra grāmatu iespiešanas privilēģiju.[2] Rāte 1591. gadā Mollīnu apstiprināja par pilsētas grāmatu iespiedēju, regulēja zeļļu skaitu spiestuvē un grāmatu cenu, maksāja Mollīnam algu un deva dzīvokli. Spiestuve atradās Krāmu ielā tagadējā Vecrīgā, tajā atradās divas spiedes un grāmatu tirgotava. Pilsētas rātei nācās aizstāvēt Mollīnu no jezuītu kolēģijas uzbrukumiem un sūdzībām Varšavas galmā, jo viņš atļāvās drukāt luterāņu konfesijai atbilstošas grāmatas. Lai nostiprinātu savu tipogrāfiju 1594. gadā saņēma 400 dālderu lielu aizdevumu.

Līdz 1600. gadam Mollīns bija iespiedis 71 grāmatu (vidēji 5-6 grāmatas gadā). Sākoties poļu—zviedru karam izdoto grāmatu skaits saruka. 1615. gadā Mollīns latviešu valodā iespieda un izdeva luterāņu baznīcas rokasgrāmatu trīs daļās, kurā saglabāta daļa baznīcas dziesmu senā redakcijā.

No 1602. līdz 1622. gadam Mollīna tipogrāfijā par gravieri sāka strādāt Heinrihs Tūms. Mollīns sadarbojās arī ar grāmatsējējiem, kuri tieši nestrādāja viņa tipogrāfijā. Pēc Rīgas ieņemšanas 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs apstiprināja Mollīna spiestuves privilēģiju. Šajā laikā viņa tipogrāfijā tika bieži iespiesti Hermaņa Samsona darbi (kopumā 15 grāmatas).

Nikolajs Mollīns miris 1625. gadā, viņa atraitni apprecēja G. Šrēders, kas mantoja arī grāmatu spiestuvi. Pie Šrēdera sāka strādāt adoptētais Nikolausa dēls Johans.[3]

Iespieddarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).

Mollīns iespiedis apmēram 180 darbu latīņu, vācu un latviešu valodā — baznīcas grāmatas un sprediķus, kalendārus, politiskus traktātus, humānistu literatūru, Rīgas Domskolas mācīblīdzekļus, daudz svinību sacerējumu Rīgas pilsētas vadības un iedzīvotāju vajadzībām.[4]

Latviski iespiestās grāmatas:

  • Psalmen und geistliche Lieder
  • Enchiridion, Der kleine Catechismus
  • Euangelia und Episteln (1615)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Buchholtz A. Geschichte der Buchdruckerkunst in Riga 1588-1888. Rīga: 1890.
  • Latviešu grāmatu grafika: 17. gadsimts. Rīga: l988.
  • Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga: 1988.
  • Apīnis A. Pirmā latviski Rīgā iespiestā grāmata kā literāra problēma. No: Daiļliteratūra latviešu grāmatniecībā. Rīga: 1991

Tīmekļa saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Burger Jr., C. P. De drukkers Jan Mollijns en Niclaes Mollijns. Martinus Nijhoff, 1927 — 341 lpp.
  2. Ojārs Zanders "Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks" izd. Zinātne, 1988
  3. Ojārs Zanders "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" izd. Zinātne, 2000
  4. VPP "Nacionālā identitāte" datubāze